"Sabiedrībai pamatoti rodas jautājums, kas no tā, ja Valsts kontrole kritizē nodokļu maksātāju naudas izlietošanas nelikumību? Tā veidojas priekšstats, ka personas netiek sodītas par pretlikumīgu rīcību ar publiskas personas finanšu līdzekļiem vai mantu un netiek atgūti budžetam radītie zaudējumi. Šie grozījumi beidzot risinās jautājumu par zaudējumu atlīdzināšanu," otrdien uzsvērusi valsts kontroliere Elita Krūmiņa, kura norādīja, ka likuma grozījumi attieksies uz gadījumiem, kad līdzekļi izlietoti nelikumīgi, nevis nelietderīgi.
Likumprojektu jau tālajā 2015. gadā sāka skatīt 12. Saeimas sasaukums, kura laikā tas netika līdz galīgajam lasījumam. 13. Saeima grozījumus Valsts kontroles likumā nolēma pārņemt un turpināt skatīt. Spēkā esošā kārtība paredz, ka līdz ar kāda likumprojekta pārņemšanu jaunajā Saeimas sasaukumā tas automātiski skaitās pieņemts pirmajā lasījumā. Visu četru gadu garumā pret likumprojektā iecerēto Valsts kontroles pilnvaru paplašināšanu iebildusi Latvijas Pašvaldību savienība, kuras padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča norādīja, ka, pieņemot likumprojektu, vienas iestādes rokās būs kontrolējošā institūcija, kas konstatēs pārkāpumus un lems par vainīgo sodīšanu, kā arī par zaudējumu piedziņu. "Lielākās bažas bijušas par to, ka Valsts kontrolei kā kontrolējošai institūcijai būtu pārāk plašas pilnvaras," viņa norādīja.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 22. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Tam PĒDĒJAIS LAIKS.
Protams
Lasita