Atteikšanās no deputātu kvotām jeb finansējuma dalīšanas Saeimā pēc politiķu ieskatiem pasteidzināja jau sen gaidīta likuma sagatavošanu. Saeima ceturtdien nodos komisijām valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Starp tiem ir arī Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums, kas noteiks kārtību, kādā reliģiskās organizācijas varēs pieteikties uz valsts atbalstu to īpašumā esošo dievnamu atjaunošanai un saglabāšanai.
Iniciatīva sagatavot likumprojektu pieder reliģiskajām konfesijām, un tā ir pieteikta jau pirms daudziem gadiem, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē trešdien sacīja Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš. Viņš kopā ar ministrijas parlamentāro sekretāru Eināru Cilinski (NA) prezentēja jauno likumprojektu vēl pirms tā nodošanas komisijām. Ministrijas pārstāvji norādīja, ka sakrālais mantojums prasa lielus ieguldījumus, bet draudžu iespējās nav pilnībā uzturēt baznīcas, kas ir valsts kultūrvēsturiskā mantojuma sastāvdaļa.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas virsvaldes vadītājs Romāns Ganiņš Dienai teica, ka pirmo reizi reliģisko konfesiju vadītāji ar lūgumu nodrošināt sakrālā mantojuma saglabāšanai stabilu finansējumu pie valdības vērsušies jau pirms desmit gadiem un pēc tam vairākkārt šo lūgumu atkārtojuši. Latvijas dievnami kalpojot ne tikai draudzes, bet visas sabiedrības vajadzībām. Visās valstīs esot paredzēts valsts budžeta finansējums šo kultūras pieminekļu saglabāšanai, skaidroja Ganiņš. Viņš arī minēja, ka runa nav tikai par nepieciešamību šīs ēkas restaurēt – vairākās vietās tās esot avārijas stāvoklī, piemēram, luterāņu baznīcas Liepājā, Alūksnē, Krustpilī. Lai pilnībā 30 gadu laikā nodrošinātu aptuveni 800 dievnamu atjaunošanu, katru gadu tajos vajadzētu ieguldīt vismaz četrus miljonus eiro.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 19. oktobra avīzē Diena!
Kilis
Jāzeps
Ilga