Savā prezentācijā darba grupas pārstāvis Viesturs Tamužs klātesošos informēja par darba grupas priekšlikumiem sasniedzamo rezultātu izstrādē, par investīciju piesaistes gatavības indeksu, par cilvēkresursu pieejamību, kompetenci un attīstību, par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, kā arī par klasteru modeļu sakārtošanu.
Sasniedzamo rezultātu izstrādē tika rekomendēts aprēķināt Latvijas valsts kopējos aktīvus, lai noteiktu valsts saimniecības bilanci, samazināt valsts atbalstu produktu ar zemu pievienoto vērtību eksportu un noteikt augstākās izglītības iestādēm mērāmus rezultātus sadarbībai ar industrijām un produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanu.
Par investīciju piesaistes gatavības indeksu tika sniegti sekojoši priekšlikumi: izveidot teritorijas, nozaru, nacionālā līmeņa investīciju gatavības indeksa izvērtēšanas sistēmu, izstrādāt vienotu industriālo teritoriju un zonu karti un nodrošināt tās pieejamību visām investīciju piesaistē atbildīgajām institūcijām un nodrošināt visām institūcijām (t.sk. finanšu) vienotu autorizētu pieeju investīciju vadības informācijas sistēmai.
Par cilvēkresursu pieejamību, kompetenci un attīstību darba grupa rekomendēja profesionālās izglītības reformu pabeigt un pilnā apjomā ieviest 2013.gada laikā, veikt plašu apmācības projektu gan ierēdņiem, gan privātajiem uzņēmējiem par investīciju piesaistes mehānismiem, investoru uzvedības modeļiem, modernu uzņēmējdarbības vadību un augstākās izglītības programmās iekļaut kursu par materiālmācības pamatiem, jo tā ir zināšanu bāze, lai rastos jauni starpnozaru produkti un nozares.
Uzņēmējdarbības vides sakārtošanā tiek rekomendēts izvērtēt publiskās - privātās partnerības (PPP) līdzšinējos rezultātus un iemeslus, kuru dēļ Latvijā šī iniciatīva nav tikusi īstenota pietiekami veiksmīgi; PPP atjaunošana, paaugstinot investoru un pašvaldību savstarpēji uzticamību, precizēt uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumu lielajiem investīciju projektiem, samazinot investīciju apjoma slieksni un paplašinot atbalstāmā aktivitātes, īpaši starpnozaru attīstību veicināšanai (piemēram, tehniskā tekstila jomā) un novērst diskriminējoša situācija attiecībā uz PVN normu piemērošanu Speciālās ekonomiskās zonas strādājošam uzņēmumam, kas ražo eksportam. Tiek rekomendēts arī pagarināt Speciālās ekonomiskās zonu darbības termiņu.
V.Tamužs uzsvēra, ka, lai paātrinātu Latvijas attīstību, ir jānosaka industriālo zonu attīstība lielajās pilsētās kā ES fondu prioritāte, jānosaka privātā sektora pārvaldīts finanšu mehānisms uzņēmumu pašu kapitāla palielināšanai un jānosaka zināšanas un palīdzība, ko sniedz profesionāļi investīciju piesaistes jomā.
Plānots, ka nākamajā SAK sēdē, kas notiks 9.jūlijā, ar starpziņojumu uzstāsies Policentriskās attīstības veicināšanas darba grupa.