Viņš arī norādīja, ka vērtība ir drošība un miers mūsu mājās, latviešu valoda, latviskums, kurā mēs kā tauta pastāvam. Vērtība ir arī Latvijas atbrīvošana no okupācijas pieminekļiem un "padomju koloniālisma mantojuma" cilvēku prātos. Par vērtību Levits nosauca arī vienotību, atbalstot un palīdzot ukraiņu tautai.
"Šis spēks mums jāņem līdzi nākamajā gadā. Karš Ukrainā, pasaules ekonomikas sabremzēšanās, augstās enerģijas cenas - tas viss vēl nav beidzies. Taču mums ir viena priekšrocība. Mēs zinām, ko mēs gribam. Mēs gribam modernu, latvisku, solidāru Latviju Eiropas valstu saimē," pauda valsts pirmā persona.
Levits atzīmēja, ka šis mērķis vieno un ļauj turēt kursu arī vētrainos ūdeņos. Tāpat šis mērķis ļauj atšķirt svarīgāko no mazāk svarīgā, to, kas jādara tūlīt, no tā, kas būs jādara pēc tam. Prezidenta ieskatā, tas ļauj valstij izvirzīt mērķtiecīgu darba kārtību 2023.gadam.
Pēc prezidenta paustā, galvenie virzieni būs ārējā un iekšējā drošība, ekonomikas transformācija un efektīvs atbalsts cilvēkiem, kuriem tas visvairāk vajadzīgs.
Levits uzsvēra, ka nākamais gads būs Dziesmu svētku gads. Viņa ieskatā, 150 gadu senā tradīcija ir nacionālās kultūras apziņas centrā, savukārt latviešu kultūra ir mūsu valsts pamats. Prezidents aicināja gatavoties un svinēt latviskuma svētkus, kas spēcina un saliedē, kā arī dara stiprus.
"Latvija līdzinās pamatīgam dižozolam. Kad apkārt plosās vētras, to stipri zemē notur dziļas saknes. Tā ir mūsu tautas pieredze. Spēja visgrūtākajos laikos izturēt un pastāvēt par sevi. Ozola lapotni kuplu dara mūsu darbi. Katra paaudze tam dod savu ieguldījumu. Grūtos laikos ozola pavēnī drošību var atrast katrs. Katram ir vieta, katrs ir svarīgs, katram ir jābūt pasargātam," sacīja Valsts prezidents.
Viņš arīdzan uzsvēra, ka, ticot sev, uzņemoties atbildību par savu un savu tuvinieku dzīvi, par sabiedrības kopējo labumu, labāka top visu dzīve Latvijā. Prezidents novēlēja mīlestību un prieku par paveikto, kā arī izturību, optimismu un veiksmi turpmākajiem darbiem.