"Ekonomiskā krīze mums visiem atgādina, ka mēs dzīvojam savstarpēji atkarīgā pasaulē. Esam ļoti nobažījušies par nedrošības un nepastāvīguma līmeni starptautiskajā tirdzniecībā un finanšu tirgos. Galvenā atbildība par rūpīgu pārvaldi ir katras valsts rokās, taču šie ir apstākļi, kuros starptautiskajai kopienai jau atkal ir jāsadarbojas, lai atrastu ilgtspējīgus stabilizācijas mērķus un novērstu atkārtotu globālās ekonomikas sašaurināšanos," teicis Bērziņš.
Viņš arī norādījis, ka Latvija bija to valstu vidū, kuras krīze skāra ātri un spēcīgi, taču pašlaik Latvijā manāma atkopšanās. Prezidents informējis, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts atkal pieaug un samazinās bezdarbs.
"Latvijas tautsaimniecības atkopšanās saistāma ar pavisam vienkāršu mācību. Vispirms jārīkojas ātri un izšķiroši, ja runa ir par taupības mēriem. Otrkārt, strukturālas reformas nozīmē nopietnu vajadzību komunicēt ar sabiedrību un iesaistīt to attiecīgajā darbā. Protams, būtiska ir arī starptautiska solidaritāte," atzinis prezidents.
Savā runā prezidents norādīja arī uz situāciju Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos, Lībijā un Afganistānā, kā arī uzsvēris nepieciešamību reformēt ANO.
"ANO ir jāmainās. Jāņem vērā jaunas reālijas, lai nodrošinātu labākos rezultātus un saglabātu organizācijas ietekmi. Jāatjauno Ģenerālās asamblejas vitalitāte, un nepieciešama arī citu būtisku ANO iestāžu reformēšana. Tas ir izšķiroši svarīgi, ja ANO vēlas sekot līdzi mūsdienu pasaules reālijām, vienlaikus arī nodrošinot efektīvāku ANO darbu," teicis Bērziņš.
Viņš atzinīgi novērtējis ANO ģenerālsekretāra mērķi organizācijas budžetu 2012. un 2013.gadā samazināt par trijiem procentiem. Prezidents arī uzsvēris, ka jau sen bija vajadzīga ANO Drošības padomes (DP) reforma.
"Aicinām visas partnervalstis aktīvi darboties šā jautājuma risināšanai. Latvija ir gatava uzņemties plašāku starptautisku atbildību un cer aktīvāk piedalīties ANO Drošības padomes darbā, arī izvirzot savu kandidātu nepastāvīga DP mandāta kontekstā," pavēstījis prezidents.
Vienlaikus Bērziņš paudis viedokli, ka, izvērtējot ANO Cilvēktiesību padomes funkcijas, "varēja darīt daudz vairāk, lai padome spētu apmierināt vēlmes, kādas ar to saista valstis un cilvēki". Viņš atkārtoti apliecinājis, ka 2014.gadā Latvija kandidēs uz vietu Cilvēktiesību padomē.
Savukārt, runājot par Arābu pavasari, prezidents atzinis, ka Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos vērojamas nozīmīgas pārmaiņas, un starptautiskajai kopienai ir jāatbalsta šo valstu iedzīvotāju centieni panākt demokrātiskas reformas. Latvija atzinīgi novērtē to, cik ANO operatīvi reaģēja uz notikumiem Lībijā.
"Atbalstām Drošības padomes prezidenta vēstījumu par notikumiem Sīrijā, kā arī Cilvēktiesību padomes lēmumu uz Sīriju steidzami nosūtīt speciālu misiju. Vēsts ir ļoti skaidra – cilvēktiesību pārkāpšana un vardarbības izmantošana pret civiliedzīvotājiem ir kategoriski nepieņemama, starptautiskā kopiena to stingri nosoda. Ceram, ka Drošības padome turpinās atbilstošu darbu šajā jomā," teicis prezidents.
Viņš uzsvēris, ka starptautiskās kopienas pienākums ir nodrošināt, ka Tuvie Austrumi kļūst par drošāku, turīgāku un demokrātiskāku dzīves vietu.
"Mums jāatbalsta Tuvo Austrumu miera process, kura mērķis ir divas valstis – Izraēla un Palestīna –, kas atrodas blakus viena otrai miera un drošības apstākļos," teicis Bērziņš.
Latvija aicina abas puses atjaunot dialogu jau tūlīt. "Ilgtspējīgs miers ir iespējams tikai tad, ja izraēlieši un palestīnieši nonāk pie līguma, kurā ņemtas vērā abu pušu leģitīmās intereses. Starptautiskajai kopienai, ANO, Tuvo Austrumu kvartetam, Arābu līgai un citām organizācijām jāsadarbojas, lai panāktu abu pušu atgriešanos pie sarunu galda," uzsvēris prezidents.
Savukārt, runājot par Afganistānu, prezidents uzsvēris, ka ilgtspējīgs risinājums Afganistānā ir iespējams tikai tad, ja procesā piedalās reģionālās valstis, tostarp Centrālāzijas valstis.
"ANO ir būtiska loma starptautiskā miera un drošības saglabāšanā, taču arvien būtiskāks ir arī reģionālo organizāciju darbs. Šajā kontekstā mēs sevišķi pievēršamies ilgstošajiem konfliktiem tādos Eiropas reģionos kā Piedņestra, Abhāzija, Dienvidosetija un Kalnu Karabaha. Šajā kontekstā nepieciešams reģionālo organizāciju darbs, lai meklētu un atrastu miermīlīgus risinājumus, minētajās teritorijās būtisks ir Eiropas Savienības un EDSO darbs. Būtiska ir arī laba sadarbība ar ANO," sacījis prezidents.
Bērziņš uzrunā pievērsies klimata pārmaiņām un dabas resursu efektīvai izmantošanai, kā arī jaunam izaicinājumam ‒ nelipīgajām slimībām.
Bērziņš uzrunā minējis, ka šogad aprit divdesmit gadu, kopš Latvija iestājās ANO.
"Ja kādreiz Latvija bija PSRS okupēta Eiropas valsts, kura bija pilnīgi nemanāma uz politiskās kartes, tad patlaban tā ir izveidojusies kā valsts ar stabilām demokrātiskām institūcijām, valsts iestājusies ANO, Eiropas Savienībā un NATO. Kādreiz Latvijā bija slēgta un regulēta sistēma, taču patlaban mums ir atvērta un liberāla tirgus ekonomika. Atbrīvojoties no totalitāra režīma, esam izaudzinājuši demokrātisku sabiedrību, kurā tiesiskums un cilvēktiesības ir augstā cieņā. Patlaban mēs varam izmantot savu transformācijas pieredzi, lai palīdzētu citām valstīm attīstības jomā," klāstījis Bērziņš.