"Mums jāapzinās, ka katrai paaudzei Latvija dota tikai uz laiku un pēc mums nāks bērni un mazbērni, tāpēc mēs esam atbildīgi par to, kādu valsti viņiem nodosim. Neatkarīgā Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur mūsu tauta var izdzīvot un attīstīties, tāpēc mūsu prātos un sirdīs vienmēr ir jābūt vārdiem "gods kalpot Latvijai"," sacīja Valsts prezidents.
Viņš savā runā atgādināja, ka, raugoties no Eiropas demokrātiju viedokļa, 93 gadi nav garākā vēsture, taču dažādos laikmetu griežos tā ir bijusi neiedomājami grūta.
"Kad tālajā 1918.gadā, atrodoties pilnīgā agresoru ielenkumā, Latvija pasludināja neatkarību, pasaulē bija maz cilvēku, kuri ticēja, ka Latvija savu neatkarību spēs nosargāt. Tomēr mūsu senči noturējās, jo ticēja un saprata, ka beidzot ir pienākusi tā lielā un vienīgā iespēja kļūt brīviem. Valstiskuma liktenis bija pašu rokās. Šī ticība bija tik stipra, ka jau pēc gada desmit tūkstoši trūcīgi bruņotu jaunu puišu sakāva trīsreiz lielāku Bermonta karaspēku," teica A.Bērziņš.
Svinīgajā uzrunā Valsts prezidents jautāja, vai latvieši spētu aizstāvēt savas pilsoņu intereses šajā laikā, kad daudziem zudusi ticība Latvijai. "Domāju, ka spētu. Mēs esam maza valsts, un mums nekad nebūs liela armija, taču tā ir profesionāla, kaujas spējīga un pasaulē augsti novērtēta. Mēs esam pasaulē varenākās militārās alianses pilntiesīgi biedri un NATO sastāvā piedalāmies starptautiskās misijās," uzsvēra A.Bērziņš. Viņš skaidroja, ka atzinīgus vārdus par latviešu karavīriem saka visi sabiedroto spēku virsnieki, ar kuriem viņš tikās nesenajā vizītē Afganistānā. "Mūsu karavīri godam nes Latvijas vārdu pasaulē!" piebilda A.Bērziņš.
"Karaspēka parāde atdod godu ne tikai šodienas Latvijai, bet arī tiem, kas nežēloja dzīvību tās labā. Mūsu karavīru rindās šodien neredzami soļos gan kritušie brīvības cīņu kareivji, gan Litenē nogalinātie Latvijas virsnieki, gan otrā pasaules kara dzirnās samaltie," klātesošos uzrunāja Valsts prezidents.
Uzrunas beigās prezidents visus sveica Latvijas Republikas proklamēšanas 93.gadadienā.