Otrdien preses konferencē aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) žurnālistiem norādīja, ka Latvijas aizsardzības nozares budžetu nākamgad plānots palielināt līdz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet tālākajos gados virzīties uz 5% no IKP.
Valsts prezidents trešdien norādīja, ka aizsardzības izdevumu palielināšana izklausās labi "uz papīra", taču šos izdevumus nevar finansēt tikai uz valsts budžeta deficīta rēķina. Viņaprāt, ir jārunā par valsts pārvaldes efektivizāciju un samazināšanu.
"Būs jādiskutē arī par citiem jautājumiem, taču mēs spēsim pārvarēt šo laiku tikai tad, kad paši sapratīsim, kas mums jādara, un strādājot kopā ar sabiedrotajiem," teica Rinkēvičs.
Jautāts, ko viņš sagaida no valdības vadītājas un Ministru prezidentes nākamo mēnešu laikā, lai no nākamā gada varētu palielināt izdevumus aizsardzībai, Valsts prezidents sacīja, ka izdevumu palielināšana būs atkarīga no ekonomikas attīstības - ja tā attīstīsies pozitīvi, dos ieņēmumus, kas rezultēsies nodokļos, tos varēs izmantot valsts aizsardzības stiprināšanā.
"Mēs runājam, kā pārdalīt un samazināt. Tas būs jādara arī valsts pārvaldē. [..] Taču no sākuma ir jāsāk ar funkciju izvērtēšanu un atteikšanos no tām, kas citos apstākļos būtu saglabājamas, bet patlaban ir liekas," teica Rinkēvičs.
Viņaprāt, par spīti pagaidām valdošajai lielajai neskaidrībai, jādomā, kā panākt arī ekonomikas izaugsmi. Valsts prezidents uzskata, ja Latvija saņemtu investīcijas militārās industrijas jomā, tas nozīmētu preču ražošanu ne tikai Latvijas vajadzībām, bet arī plašāk.
Valsts prezidents minēja, ka daudz strādāts pie lielo informācijas tehnoloģiju kompāniju ienākšanas. Rinkēvičs pieminēja, ka Saeimā gan iepriekš, gan arī tagad notiek diskusijas par mākslīgo intelektu. Viņam rodas iespaids, ka cilvēku prātos mākslīgais intelekts tiek saprasts šauri. Pēc Valsts prezidenta paustā, šādu kompāniju ienākšana Latvijā veicinātu ekonomikas izaugsmi, vienlaikus stiprinot arī drošības jomu.
Viņš sacīja, ka vēl ir steidzami darāmi darbi, piemēram, birokrātisko šķēršļu mazināšana. Valsts prezidents uzsvēra, ka ar premjeri pārrunāta arī Publisko iepirkumu likuma vienkāršošana, ekonomikas izaugsmes tempa kāpināšana, investīciju piesaistīšana.
"Vēl viena būtiska lieta. Mēs paši zinām, kāda ir demogrāfiskā situācija. Arī pie šī jautājuma būs jāstrādā. Tās ir savstarpēji saistītas lietas," teica Rinkēvičs.