Daugavas Vanagu pārstāvji pateicās Valsts prezidentam par iniciatīvu aizsākt sarunas ar dažādās pusēs karojušajiem Latvijas kara veterāniem, kā arī pauda viennozīmīgu atbalstu idejai meklēt savstarpēja izlīguma ceļus starp tiem, kas pret savu gribu tika ierauti divu okupācijas lielvaru karaspēkos, bet sirdī vienmēr palika uzticīgi Latvijas valstij un tās neatkarībai. A.Mežmalis īpaši pateicās Valsts prezidentam par nosūtīto apsveikumu Daugavas Vanagu centrālās valdes gadskārtējai sanāksmei, kas notika Vācijā, 22.maijā.
"Daugavas Vanagu centrālās valdes ilggadējā darbība latviešu tautas, tās garīgās dzīves, latviskās kopības un valsts labā ir neizmērojami atbildīga un reizē arī ļoti svarīga. Visu savu darbības laiku tā ir palīdzējusi saglabāt dzīvu Latvijas valstiskuma ideju, nododot to no paaudzes paaudzē. Tāpat arī Jūsu Valdes atbalsts ir neatsverams visiem kara veterāniem, kuri pēc Otrā Pasaules kara kļuva par dzīves pabērniem pasaules plašumos. Mana visdziļākā pateicība Jums visiem par padarīto," teikts Valsts Prezidenta parakstītajā apsveikumā, kas nolasīts sanāksmes dalībniekiem. A.Mežmalis arī informēja A.Bērziņu par gadskārtējā sanāksmē pieņemto rezolūciju, kurā pausts viennozīmīgs atbalsts Otrā pasaules kara latviešu karavīru savstarpējam izlīgumam un Valsts prezidenta uzsāktajām iniciatīvām šajā virzienā. Vienlaikus A.Mežmalis informēja Valsts prezidentu par Daugavas Vanagu organizācijas aktivitātēm un mērķiem, uzsverot, ka šī organizācija lielāko daļu sava darba velta kara veterānu sociālajam atbalstam, kā arī ir aktīvi iesaistījusies Latvijas Audžuģimeņu biedrības un bērnu namu atbalstīšanā.
Valsts prezidents A.Bērziņš izteica īpašu pateicību par Daugavas Vanagu paveikto audžuģimeņu atbalstam, kas Valsts prezidenta skatījumā ir labākā no to bērnu audzināšanas formām, kuri dažādu iemeslu dēļ palikuši bez vecākiem un savas ģimenes atbalsta.
Sarunas dalībnieki skāra arī Latvijas tautas vienošanas ideju, kas balstītos patriotiskajā audzināšanā un piederības nostiprināšanā Latvijas valstij, kopīgas izpratnes veidošanā par Latvijas vēsturi un traģiskajiem notikumiem pirms Otrā pasaules kara un tā laikā. A.Bērziņš par īpaši nozīmīgu nodēvēja vēstures dzīvo liecinieku liecību dokumentēšanu un saglabāšanu. "Nekas tik precīzi neataino vēstures notikumus kā liecības un fakti. Tas ir mūsu pienākums tos apkopot, jo dzīvo liecinieku paliek arvien mazāk," piebilda A.Bērziņš.
Sarunas puses pieskārās arī šobrīd aktualizētajam jautājumam par kara veterānu statusa piešķiršanu tiem, kuri cīnījās par Latvijas brīvību, karojot dažādās armijās. Valsts prezidents uzsvēra, ka par šāda likuma pieņemšanu Saeimā ir jāvienojas vairākumam deputātu, kas nozīmē, ka tam jātiek virzītam un akceptētam, pirmkārt, Sabiedrības saliedēšanas komisijā. "Jebkādi nesaskaņoti politiski uznācieni var šo ideju tikai iznīcināt vēl pirms par to sāk diskutēt. Es to neatbalstīšu," uzsvēra Valsts prezidents. Daugavas Vanagu pārstāvji pilnībā piekrita šādai A.Bērziņa pozīcijai.
Sarunas noslēgumā tika pārrunāts arī jautājums par dubultpilsonības pieļaujamību ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem un viņu pēcnācējiem. Uzsverot, ka šis jautājums ir ļoti aktuāls rietumu valstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu bērniem un mazbērniem, Daugavas Vanagu pārstāvji vienlaikus piekrita Valsts prezidenta uzstādījumam, ka šajā jautājumā nedrīkstētu būt dubultstandarti attiecībā pret tiem latviešiem, kuri savulaik pret savu gribu nonākuši Krievijā un šobrīd vēlas atgūt Latvijas pilsonību.
A.Mežmalis Daugavas Vanagu vārdā pateicās Valsts prezidentam par viedokli, kas tika pausts latviešu leģionāru sakarā pirms 16.marta, kā arī apsolīja, ka nākamajos gados 8.maijā Daugavas Vanagi noteikti piedalīsies kopīgajā Otrā pasaules kara kritušo piemiņas brīdī Rīgas Brāļu kapos, uz ko jau šogad aicināja Valsts prezidents A.Bērziņš.