Viņš sacīja, ka neilgi pēc valsts svētkiem viņš rosinās izmaiņas attiecīgajos likumos, kas regulē pielaides valsts noslēpumam. Pēc prezidenta paustā, tas ir saistīts gan ar ģeopolitisko situāciju, gan ar valsts un civilās aizsardzības plānošanu.
"Rosināšu noteikt kā obligātu valsts noslēpuma pielaides prasību pašvaldību vadītājiem, viņu vietniekiem un izpilddirektoriem, tādā veidā būtiski uzlabojot sadarbību starp pašvaldībām un par valsts drošību, aizsardzību un iekšlietām atbildīgajām institūcijām," pauda Rinkēvičs.
Viņš norādīja, ka grozījumi tiks sagatavoti un, iespējams, skatīti kādā no Saeimas sēdēm pēc 18.novembra.
Likumā par valsts noslēpumu noteikts, ka pieeja valsts noslēpumam ir atļauta personai, kurai saskaņā ar amata pienākumiem vai konkrētu darba uzdevumu ir nepieciešams veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību, un kura ir saņēmusi speciālo atļauju, ja tai nepieciešama pieeja konfidenciālai, slepenai vai sevišķi slepenai informācijai.
Likums arī paredz, ka personas pārbaude pieejai konfidenciālai, slepenai un sevišķi slepenai informācijai veicama, pirms tiek sākts darbs ar valsts noslēpumu.
Speciālo atļauju pieejai konfidenciālam, slepenam un sevišķi slepenam valsts noslēpumam var izsniegt Latvijas pilsonim, kurš nav jaunāks par 18 gadiem, kuram nav nodibināta aizgādnība, kurš ir parakstījis saistībrakstu, ka apņemas saglabāt un nelikumīgi neizpaust valsts noslēpumu, un kurš ir piekritis, ka kompetentas valsts drošības iestādes veiks nepieciešamos personas pārbaudes un valsts noslēpuma aizsardzības pasākumus.
Pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai, kura iesniegusi atteikumu no Latvijas pilsonības, kuras rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā. Tāpat pieeja liegta personai, kura sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
Pieeja liegta personai, kura notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, atbrīvojot no soda. Pieeja valsts noslēpumam liegta arī personai, kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, drošības dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.
Pieeja liegta personai, kura pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies Padomju Savienības Komunistiskā partijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā.
Tāpat pieeja liegta personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu, uzskatīt, ka speciālās atļaujas izsniegšana neatbilst nacionālās drošības interesēm. Pielaidi liegs arī personai, kurai konstatēti psihiski un uzvedības traucējumi, tai skaitā traucējumi alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas dēļ, kas dod pamatu apšaubīt tās spēju ievērot valsts noslēpuma aizsardzības nosacījumus.
Likums paredz arī to, ja personai netiek izsniegta speciālā atļauja, tas ir pietiekams pamats, lai atteiktu tai pieņemšanu darbā, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai aizsardzību.