Platformā ielādēta datubāzes informācija par Latvijas iedzīvotājiem un to valsts piederības statusiem, politiski represētajām personām, nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, kā arī citi dati.
Kopumā platformai tiks pievienotas 13 lielās valsts datubāzes, kā arī virkne ar mazākām datubāzēm.
Štālberga norādīja, ka patlaban sākts arī darbs pie pārējo datubāžu pakāpeniskas pieslēgšanas. Šobrīd platformai tiek pieslēgtas Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datubāzes, kā arī Aizsardzības ministrijas datubāze ar informāciju par militārajiem pensionāriem.
Paralēli datubāžu pievienošanas procesam NVD veic ielādēto datu kvalitātes pārbaudo, tostarp, lai pārliecinātos, vai dati korekti un regulāri atjaunojas atbilstoši datubāžu turētāju veiktajām datu aktualizēšanām un citām izmaiņām.
Jau ziņots, ka patlaban novērstas gada sākumā konstatētās darbības kļūdas IT infrastruktūrā, kas neļāva palaist veselības aprūpes pakalpojumu grozu sistēmas platformu. Darbības kļūdu novēršana ļāvusi jau pagājušajā nedēļā sistēmas platformu palaist produkcijas jeb reālajā vidē.
Tas gan vēl nenozīmē, ka dalīšana "grozos" jau ir iespējama. NVD speciālisti turpina darbu, lai platformai pakāpeniski pieslēgtu valsts pārvaldes iestāžu un citas datubāzes.
NVD plāno, ka informācija par iedzīvotāju veselības apdrošināšanas statusiem e-veselības sistēmā būs pieejama no februāra, un speciālisti aktīvi strādā, lai to īstenotu. Vienlaikus tas, vai statuss būs pieejams e-veselībā, ir atkarīgs arī no tā, kāda būs iestāžu dažādo datubāžu datu kvalitāte, kad tās tiks pieslēgtas produkcijas videi.
Saskaņā ar NVD sniegto informāciju, Veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzes izveidei ir izlietoti 1,5 miljoni eiro. Līdzekļi tika piešķirti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Finansējums un darba uzdevumi tika saskaņoti ar Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministriju, kā to paredz Ministru kabineta noteikumi.
Kā ziņots, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija aizvadītajā nedēļā atbalstīja priekšlikumu līdz vasarai atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos "grozos".
Atbalstītais priekšlikums paredz jaunās kārtības darbību atlikt līdz 1.jūlijam, taču komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP) žurnālistiem skaidroja, ka rosinās vēl precizēt atlikšanas datumu, nosakot to līdz 1.jūnijam.
Komisijai vēl būs jābalso par attiecīgu likuma grozījumu redakciju virzīšanu skatīšanai Saeimā.
LETA jau ziņoja, ka no šī gada Latvijā bija jāsāk darboties veselības aprūpes finansēšanas modelim, kas balstās uz valsts veselības apdrošināšanu un paredz divus atšķirīgu līmeņu pakalpojumu grozus pacientiem, kas veic šos apdrošināšanas maksājumus, un tiem, kas tos neveic.
Tomēr sistēma tehnisku problēmu dēļ darbu nav sākusi un visi iedzīvotāji joprojām saņem vienādus pakalpojumus. Veselības ministre Anda Čakša (ZZS) iepriekš norādījusi, ka jauno kārtību varētu pielietot no februāra pēc IT problēmu novēršanas.