Ja kaut kur arī cepās svētku pīrāgi, smaržas nejutās, laikam migla arī tās bija pieplacinājusi zemei. Nemīlīgais laiks un tikai viena brīvdiena nedēļas vidū uz ceļiem nebija vairojusi mašīnu straumes, paltīs nošķiesti limuzīni īgni nesās pa vidu retiem kraviniekiem, fūrēm un baļķu vedējiem, kas gāzelējās uz ostām. Kāda te svētku priekšnojauta, drīzāk drūmi.
Bet tad ceļā no Talsiem uz Mērsragu šosejas malā, kas augšup un lejā ielokās bijušajā pagasta centrā, pavīd uzraksts Vandzene. Un pēc brīža kaut kas sarkani balts iekrāsojas pelēko koku un vienstāva ēku fonā. Tuvāk, vēl tuvāk, un, jā — tie ir audekli valsts karoga krāsās, kas ik pa gabaliņam piestiprināt apgaismes stabiem vesela kilometra garumā. Vēl viena tikpat gara karogu rinda no šosejas aizstīdz daudzstāvu namu virzienā. Pilnīgi jūtams, kā šoferi ātrumu samazina, ne tikai ievērojot izliktās ceļa zīmes, bet arī lai aplūkotu un pat mēģinātu saskaitīt sarkanbaltsarkanos audeklus. To ir desmitiem! Pilsētā tāds daudzums, protams, būtu ikdiena, bet ne jau laukos, kur tie nevienā no tuvākajos ciemiem tādā — faktiski pat nekādā! — skaitā nav redzēti. Vandzene paliek aiz muguras, bet karogi atmiņā turpina plīvot un atgādina — rīt taču svētki, Latvijai dzimšanas diena!
"Ja jūs zinātu, cik maz līdzekļu šie rotājumi prasa!" apsteidzot jautājumu par greznību krīzes laikā, saka Vandzenes pagasta pārvaldes vadītāja Iveta Jansone. "Darbs ir karogus nedēļu pirms svētkiem uzvilkt un nedēļu pēc svētkiem noņemt, tas gan. Bet nekas taču nav par grūtu, ja ar to var sagādāt svētku sajūtu pašu ļaudīm un varbūt arī kādam caurbraucējam."
Pārvaldes vadītāja stāsta, ka šādi pirmo reizi Vandzeni saposuši pērn, uz valsts 90. gadskārtu. Cilvēkiem paticis, tāpēc neoficiāli nolemts — turpmāk šādi un varbūt vēl ar kādiem specifiskiem papildinājumiem pagasta centru rotāt katrā valsts svētku dienā visa gada garumā.
"Zinu,
ka vairākums mūsu pagasta ļaužu ir īsteni patrioti un šos svētkus
atzīmē mājās un tuvinieku lokā. Mēs gribam, lai viņi zina un
priecājas, ka arī pašvaldība var un grib vairot pozitīvo kopiespaidu,
lai cik grūti arī dažam no viņiem šodien būtu dzīvē un
sadzīvē. Pagaidām nevaram savus cilvēkus iepriecināt ar svētku
koncertu, jo pamatīgu rekonstrukciju piedzīvo mūsu Kultūras jeb
Saietu nams. Bet tas teju, teju būs gatavs, un viss atkal notiks,"
Iveta Jansone nešaubās ne mirkli.