Jaunu likuma redakciju VARAM ir izstrādājusi, jo plānotie grozījumi jau spēkā esošajā likumā ir vairāk nekā 60% pantu, un šis likums plaši regulē pašvaldību apvienošanos 2009.gadā.
Likumprojektā iestrādāta jauna nodaļa "Administratīvo teritoriju apvienošanas kārtība". Tajā noteikts, ka Ministru kabinets nosaka administratīvo teritoriju grupas, kurās attiecīgās pašvaldības var apvienoties. Šajā nodaļā iekļauts regulējums, kas ļaus pašvaldībām apvienoties, neveicot ārkārtas pašvaldības domes vēlēšanas. Tāpat noteikts, ka apvienotās pašvaldības domi līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām veido visi apvienoto administratīvo teritoriju deputāti. Bet apvienošanās izdevumu finansēšanai ir paredzēta dotācija 100 000 latu par katru apvienoto pašvaldību, kura tiek nodrošināta gadskārtējā valsts budžeta apstiprinātajā finansējuma apmērā.
Likumā iestrādāta norma, ka republikas pilsētu un novadu administratīvo teritoriju robežu, ja robežu grozīšanas rezultātā republikas pilsēta, novads un tā teritoriālā iedalījuma vienība saglabā savu statusu vai novada teritoriālā iedalījuma vienība netiek iekļauta republikas pilsētā vai pievienota citam novadam, groza Ministru kabinets. Pašreizējā likuma regulējumā administratīvo teritoriju robežu aprakstus apstiprina Ministru kabinets, bet par robežu grozīšanu lemj Saeima. Lai būtu iespējams republikas pilsētai apvienoties ar novadu, likumprojektā iestrādāta norma par jaunu administratīvā iedalījuma vienību - republikas pilsētu ar novadu.
Tāpat likumprojekta vienā no pielikumiem ir apdzīvotu vietu - pilsētu - saraksts, jo līdz šim nevienā normatīvajā aktā nav uzskaitītas Latvijas pilsētas, lai gan pilsētas statuss ir 76 apdzīvotām vietām, norāda VARAM.
Pēc tam, kad šis likums tiks pieņemts, VARAM paredz, ka būs jāizstrādā vairāki normatīvie akti saistībā ar teritoriālā iedalījuma robežu noteikšanas kārtību un valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas datu pieprasīšanu un izsniegšanu.
Jau ziņots, ka VARAM piedāvā pašvaldībām brīvprātīgi apvienoties, piedāvājot par apvienošanos katrai jaunajai teritoriālajai vienībai arī 100 000 latu, kas būtu kā kompensācija par tiem izdevumiem, kas radušies apvienošanās laikā.
Ministrija ir izveidojusi arī savu redzējumu par to, kādam vajadzētu izskatīties Latvijas administratīvi teritoriālajam iedalījumam nākotnē - pašreizējo 119 pašvaldību vietā būtu vairs tikai 30. Ir teritoriālās vienības, kur, lai izveidotu vienu pašvaldību, būtu jāapvienojas vairākiem pašreizējiem novadiem, piemēram, sešiem, bet ir teritorijas, kur šo pašvaldību skaits ir mazāks, piemēram, VARAM paredzējusi, ka vienai vadībai ir jābūt Apes un Alūksnes novadam vai Kuldīgas un Alsungas novadam, kā arī Valkas un Strenču novadam. Savukārt apvienošanās nebūs nepieciešama Gulbenes novadā, kas jau iepriekš ir izveidojis vienu pašvaldību, apvienojot mazākās pašvaldības. Tāda pati situācija ir ar Smiltenes novadu un Ventspils novadu.
Likumprojekts pieteikts izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē, kas notiks ceturtdien, 4.aprīlī.