Ministri vienojās, ka vēl līdz skatīšanai valdības sēdē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ar Zemkopības ministriju (ZM) ir jāvienojas par lauksaimniecības nozares pārstāvju iespējām ievērot šīs prasības, jo, ņemot vērā ekonomisko situāciju, lauksaimnieki nevar atļauties investēt jaunās smaku novērošanas iekārtās. Īpaši sarežģīta situācija patlaban esot cūkkopjiem.
Lai noteiktu, vai smaka pārsniedz uztveres slieksni, tiek lietota arī smakas mērvienība - ouE -, kas ir smakojošas vielas daudzums, kas, iesmidzināts vienā kubikmetrā neitrālas gāzes, standarta apstākļos izraisa fizioloģisku reakciju ožas orgānos vismaz pusei smakas vērtētāju grupas dalībnieku.
Līdzšinējos noteikumos, kas regulēja smaku izplatību, nebija skaidri noteikts, kādos gadījumos jāpiemēro mērķlielums 5 un kādos - 1. Izvērtējot citu valstu pieredzi un balstoties uz pētījumos minēto, VARAM eksperti secinājuši, ka mērķlielums 10 nenodrošina pietiekamu cilvēku veselības aizsardzību un nenodrošina Satversmes 105.pantā minētās tiesības uz dzīvi labvēlīgā dzīves vidē. Turklāt jau pie smakas koncentrācijas 5 ir novērojama traucējoša smaka, kas ilgtermiņā var atstāt ietekmi uz cilvēka veselību psihosomatiskā ceļā.
Ministrija rosina līdzšinējos mērķlielumus 5 un 10 aizstāt tikai ar vienu robežlielumu - 5, un tas būtu jāattiecina uz visām piesārņojošās darbības veidiem neatkarīgi no tām piešķirtās kategorijas.
Tāpat līdzšinējā regulējumā nav skaidri noteikts, ka operatoram, aprēķinot savas darbības radītos smaku traucējumus un vērtējot, vai viņa darbības rezultātā netiks pārsniegts noteiktais smakas mērķlielums, jāņem vērā arī citu blakus esošo uzņēmumu radītie smaku traucējumi jeb tā saucamā fona koncentrācija.
Gadījumā, ja operatora darbības rezultātā gada laikā tuvākajā apkārtnē dzīvojošajiem, kā arī citām personām, kas šādās teritorijās regulāri uzturas, tiks radīti smaku traucējumi 20 atsevišķās diennaktīs, operatoram būs nepieciešams plānot papildu pasākumu veikšanu traucējošas smakas samazināšanai vai novēršanai. Regulējums paredz, ka sākotnēji smaku koncentrācijas mērījumi būs jāveic divas reizes gadā operatoriem, par kuru darbību iepriekšējā gada laikā saņemtas vismaz trīs pamatotas sūdzības. Attiecībā uz pašreizējām darbībām gan šī prasība stāsies spēkā no 2016.gada 1.janvāra.
Ņemot vērā, ka atsevišķa dežūrdienesta veidošana katrā reģionā smaku kontrolei ir finansiāli neizdevīga, valsts vides dienests iecerējis slēgt arī starpresoru vienošanos ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Tam būs jādodas uz iedzīvotāju norādītajām vietām, kur ir fiksēta labsajūtai traucējoša smaka, ko rada vidi piesārņojošu darbību operatori, jāfiksē smakas avots un jānoformē protokols. Šī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam būs jauna funkcija, norāda VARAM. Tas arī nepieciešams, jo ne vienmēr došanās uz smaku izraisošo vietu ir operatīva, jo iedzīvotāju sūdzības tiek saņemtas arī ārpus Valsts vides dienesta darba laika. Līdz ar to, ierodoties novēloti, ir grūti pierādīt, ka uzņēmums konkrētajā dienā ir pārsniedzis noteikto smaku mērķlielumu.
VARAM skaidro, ka šādi noteikumi nepieciešami, jo gan VARAM, gan Valsts vides dienests, gan arī atsevišķas pašvaldības regulāri saņem iedzīvotāju sūdzības par smaku radītajiem traucējumiem, tāpēc šīs problēmas ir nepieciešams risināt.
Šādu noteikumu pieņemšana var pozitīvi ietekmēt to sabiedrības daļu, kas ir pakļauta smakām, kas nāk no dažādiem avotiem, uzskata ministrija.