Pieņemtie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos nosaka trīs atšķirīgus izglītības ieguves nodrošināšanas veidus klātienē vardarbību veikušam skolēnam - citu telpu, citu laiku vai attālinātas mācības. Pieņemot lēmumu, skolas direktoram būs jāizvērtē konkrētā vardarbību veikušā skolēna interesēm piemērotākais izglītības ieguves nodrošināšanas veids un tā ilgums.
Līdz šim MK noteikumos atrunāta skolas direktora noteikta rīcība, ja nepilngadīgais skolēns izglītības iestādē vai tās organizētajos vai atbalstītajos pasākumos apdraud savu vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību. Piemēram, nodrošināt, lai vardarbību veikušais skolēns izglītības programmu apgūtu citā telpā pedagoga klātbūtnē ne ilgāk kā līdz attiecīgās dienas beigām.
Ja skolēna uzvedībā nav uzlabojumu un vecāki nevēlas vai nesadarbojas ar skolu, tai jāinformē pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā deklarēta vardarbību veikušā skolēna dzīvesvieta. Tiklīdz pašvaldība saņēmusi šo informāciju, konkrētā gadījuma izskatīšana jāveic atbilstoši MK noteikumos par institūciju sadarbību bērnu tiesību aizsardzībā noteiktajai kārtībai.
Taču Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vērtējumā izskatīšana ir ilgstoša, visbiežāk nerezultējas ar vardarbību veikušā skolēna uzvedības maiņu vai pārmaiņas ir īslaicīgas. Savukārt, rūpējoties par drošu vidi skolā, izglītības iestādes vadītājam katru dienu jāpieņem lēmums par mācībām citā telpā pedagoga klātbūtnē šim skolēnam. Nereti vardarbību veikušais izglītojamais pat nenonāk izglītības iestādes atbalsta personāla redzeslokā, jo nav pārkāpis skolas iekšējos kārtības noteikumus un nav līdz šim apdraudējis savu vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību, norāda IZM, atsaucoties uz vairākiem publiski izskanējušiem vardarbības gadījumiem skolās.
Grozījumi paredz tiesības skolas direktoram pieņemt lēmumu par atšķirīgu izglītības ieguves nodrošināšanas veidu klātienē vardarbību veikušam skolēnam arī, ja gadījums netiek skatīts MK noteikumos par institūciju sadarbību bērnu tiesību aizsardzībā noteiktajā kārtībā, taču viņam ir pamatotas aizdomas vai informācija, kuras dēļ nav pieļaujama skolēna atrašanās ar saviem vienaudžiem vai citiem skolēniem vai darbiniekiem. Piemēram, ja vardarbību veikušais skolēns fiziski ietekmējis citu skolēnu vai darbinieku, tostarp arī ārpus skolas un tās teritorijas.
Šādu lēmumu varēs pieņemt arī, ja uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība par maznozīmīga miesas bojājuma nodarīšanu, skolēns tiek turēts aizdomās par noziedzīgu nodarījumu, vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, un, lai gan viņam nav piemērots apcietinājums vai aizliegums uzturēties skolā un tās teritorijā, nevar izslēgt nedz vardarbīgā skolēna vēršanos pret saviem vienaudžiem, citiem skolēniem vai darbiniekiem, nedz arī šo personu vēršanos pret vardarbību veikušo skolēnu vai viņa ietekmēšanu. IZM uzsver, ka ar lēmuma pieņemšanu par atšķirīgu mācību nodrošināšanas veidu klātienē vardarbību veikušais skolēns nekādā veidā netiek atzīts par vainīgu minētā administratīvā pārkāpuma vai noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, proti, tiek ievērota Satversmē nostiprinātā nevainīguma prezumpcija.
Ja skolas rīcībā nonāks aktuāla informācija par konkrēto gadījumu, skolas direktoram būs jāpārskata un, iespējams, arī jāatceļ iepriekš pieņemtais lēmums par izglītības ieguves nodrošināšanas veidu un laiku vardarbību veikušam izglītojamam. Ar šādu lūgumu pie skolas direktora varēs vērsties vardarbību veikušā skolēna likumiskais pārstāvis mainījušos apstākļu dēļ.
Individuālā izglītības programmas apguves plānu varēs pagarināt vēl uz mēnesi tikai tad, ja arī pēc maksimāli noteiktā viena mēneša termiņa konkrēto gadījumu turpina izskatīt MK noteikumos noteiktajā kārtībā. IZM skaidro, ka šāds ierobežojums nodrošina samērīguma principa ievērošanu un novērš iespēju jau sākotnēji skolas direktoram pieņemt lēmumu par izglītības ieguves nodrošināšanu vardarbību veikušam skolēnam atsevišķi no citiem vienaudžiem, piemēram, uz visu semestri.
Tāpat kā līdz šim skolas vadītāja pieņemtā lēmuma tiesiskuma, tostarp lietderības, pārbaudi pēc savas iniciatīvas, vardarbību veikušā skolēna vecāka vai valsts iestāžu pieprasījuma sākotnēji veiks skolas dibinātājs.