Vides ministrijas sagatavotais ziņojums vēsta, ka vidējā gaisa temperatūra Latvijā pēdējo 50 gadu laikā palielinājusies par 1 grādu, palielinājies arī nokrišņu daudzums. Zīmīgs klimata izmaiņu rādītājs esot sniega segas biezums un saglabāšanās ilgums, kam ir liela nozīme daudzu augu, īpaši lauksaimniecības kultūru, attīstībā. Aprēķini liecina, ka piemēram Rīgā katra piektā ziema ir bez stabilas ilgstošas sniega segas.
Viena no bīstamākajām klimata pārmaiņu sekām ir jūras ūdens līmeņa celšanās krasta zonā. Pēdējos 100 gados Latvijā piekrastes sauszemes platības noskalojušās par 50 līdz 150 metriem, īpaši Nidā, Bernātos, Kolkā, Engurē, Bigauņciemā. Pēdējā desmitgadē erozijas ātrums pieaudzis pat divas līdz piecas reizes, tas nozīmē, kas tas var būt no viena līdz pat pieciem metriem gadā.
Nākotnē zinātnieki prognozē, ka saistībā ar klimata izmaiņām Latvijā gada vidējā temperatūra varētu pieaugt vēl par pāris grādiem. Vasara no jūlija līdz septembrim kļūs vēl karstāka. Arī gada nokrišņu summa varētu pieaugt vidēji par 8%, īpaši palielinoties tieši ziemā, bet samazinoties laikā no jūlija līdz septembrim. Klimata izmaiņu dēļ varētu vienlaikus pieaugt īstermiņa nokrišņu intensitāte un sausuma periodu garums.