Vasara Latvijā kļuvusi par 17 dienām garāka nekā pirms 50 gadiem

Šobrīd Latvijā vasara vidēji sākas 19.jūnijā un beidzas 27.augustā.Savu ceļu pāri Latvijai vasara sāk no valsts dienvidaustrumiem, kur diennakts vidējā gaisa temperatūra virs +15 grādiem paaugstinās jau jūnija pirmajā dekādē. Visvēlāk - tikai jūlija pirmajās dienās - vasara sākas Kurzemes ziemeļu daļā - jūras piekrastes rajonos. Savukārt augusta otrās dekādes beigās pirmās no vasaras atvadās Vidzemes un Alūksnes augstienes, bet visilgāk - līdz pat septembra pirmajām dienām - vasaras siltumu jūt Kurzemes rietumu jūras piekrastē. Tādējādi meteoroloģiskā vasara ir īsāka par kalendāro un astronomisko vasaru un ilgst vidēji no 60 dienām Vidzemes centrālajā augstienē līdz 80 dienām Zemgalē un Latvijas dienvidaustrumos.Fakts, ka šogad vasara Latvijā kopumā ir sākusies mēnesi ātrāk par ilggadīgiem vidējiem termiņiem, klimata speciālistus neizbrīna. Gaisa temperatūras ilggadīgo datu analīze liecina, ka visas gada sezonas pakāpeniski kļūst siltākas. Tādējādi, gadiem ritot, arī meteoroloģiskā vasara sākas agrāk un beidzas vēlāk par vidējiem termiņiem. Aprēķini liecina, ka pēdējo 50 gadu laikā meteoroloģiskā vasara Latvijā ir kļuvusi par 17 dienām garāka.Arī pagājušogad meteoroloģiskā vasara sākās agri – 16.maijā. 2013. un 1979.gadu vasaru sākums ir visagrākais pēdējos 50 gados. Visvēlāk šai  laika periodā – tikai 24.jūlijā - vasara ir sākusies 1996.gadā.Parasti jūlijā vasara ir pašā plaukumā un mēneša beigās diennakts vidējās gaisa temperatūras sasniedz gadā visaugstākās vērtības. Tomēr Latvijas vēsturē ir bijuši gadi, kad šai laikā vasara jau beidzas. Tā 1987.gadā meteoroloģiskā vasara Latvijā noslēdzās jau 25.jūlijā, bet 1976. un 1964.gadā 29.-30. jūlijā. Turpretī 1967., 2002. un 2009.gados vasaras siltumu varējām baudīt vēl līdz 10.-12. septembrim.Vēsturiskie dati liecina arī par ievērojamām atšķirībām meteoroloģiskās vasaras ilgumā. Aukstajās 1976. un 1978.gadu kalendārajās vasarās vasarai atbilstošs siltums bija tikai 16-18 dienas, bet karstā 2002.gada vasara ilga 107 dienas – no 27.maija līdz 10.septembrim.Lietus vasarā līst vidēji katru otro dienu, visbiežāk tās ir lietusgāzes, īslaicīgas, taču nereti intensīvas. Diennaktī ar nokrišņiem to vidējais nokrišņu daudzums ir 5-6 milimetri, taču katru gadu kaut kur diennakts nokrišņu daudzums var sasniegt 20 milimetrus un vairāk. Vidēji vienu reizi četros gados diennaktī  nokrišņu kaut kur var būt tikpat daudz, cik visā ar nokrišņiem visbagātākajā mēnesī – jūlijā (79 milimetri). Vasaras mēnešu absolūti maksimālais diennakts nokrišņu daudzums ir novērots Ventspilī - 1973.gada 9.jūlijā sešu stundu laikā šeit nolija 160,2 milimetri. Tas ir arī līdz šim vislielākais diennakts nokrišņu daudzums Latvijā visa gada gaitā.Intensīvas lietusgāzes nereti ir vienlaicīgi ar pērkona negaisu. Piekrastes un rietumu rajonos vasarā pērkona negaiss novērojams vidēji 8-13 dienas, republikas austrumu rajonos 14-18 dienas, atsevišķos gados pat katru otro-trešo vasaras dienu. Vasaras mēnešos valdošie ir dienvidrietumu, rietumu vēji ar vismazāko vidējo vēja ātrumu gadā (2-4 metri sekundē). Tomēr atsevišķos gados arī vasaras mēnešos sastopami brāzmaini vēji un vētras ar ātrumu jūras piekrastē līdz 20 metriem sekundē un brāzmām līdz 34 metriem sekundē, bet kontinentālajos rajonos – attiecīgi līdz 15 un 33 metriem sekundē. Siltajā gadalaikā, auksto un silto gaisa masu saskaršanās joslā, kad atmosfēras stratifikācija ir ļoti nestabila, Latvijā ir novēroti arī virpuļstabi.