Viņš uzsvēra, ka kopumā šī gada ražas prognozes nav iepriecinošas, jo kultūraugi gluži vienkārši nesadīga, vai pilnībā izdega un tos pārsēt ar citiem kultūraugiem ir jau daudz par vēlu.
"Šobrīd, pat laikapstākļiem esot īpaši labvēlīgiem, zaudēto ražu atgūt iespējams nav," sacīja Lazdiņš, piebilstot, ka patlaban var cerēt uz to, ka sējumu stāvoklis vairs nepasliktināsies, un iespējams daļu zaudētās ražas augi spēs kompensēt ar labu graudu kvalitāti.
Lazdiņš skaidroja, ka šis gads ir savdabīgs ar to, ka nokrišņi ir ļoti lokāli. Ja iepriekš pierasts, ka nokrišņi ir visā Latvijā vai vismaz visā novadā, tad šogad novērojams, ka vienā pagastā pusstundas laikā nolīst mēneša norma, taču blakus pagastā no lietus nav ne miņas.
"Līdz ar to arī situācija ar akūto sausumu ir nomierinājusies daļā Latvijas, taču joprojām ir plaši reģioni, kur no marta praktiski nekas nav lijis," norādīja biedrības vadītājs.
Tāpat viņš atzina, ka reģionos, kur lietus ir bijis, tomēr nevar runāt par situācijas uzlabošanos. Viņaprāt, pareizāk būtu teikt - ir apstājusies situācijas pasliktināšanās. Graudaugi sausuma dēļ ir "nometuši" sānu stiebrus, tāpēc tie, kā jebkurš dzīvs organisms, pēc aiziešanas bojā, vairs neatdzīvosies, sacīja Lazdiņš.
Arī lopkopības saimniecībās izkaltusī zāle vairs pilnā apjomā neatdzīvosies, taču pēc lietus ir cerības uz labāku atālu, piebilda valdes priekšsēdētājs.
Tāpat, komentējot laika apstākļus pēdējās nedēļas laikā, Lazdiņš norādīja, ka atsevišķos reģionos, īpaši Latvijas centrālajā daļā, nokrišņi sev līdzi nesa arī lielus krusas graudus, taču krusa pret sējumiem ir bijusi saudzīga, un nopietni krusas postījumi nav manīti.
Viņš gan atzīmēja, ka atsevišķos laukos krusa ir saveldrējusi zirņu sējumus, bet kopumā postījumu praktiski nav. "Tas gan daļēji ir izskaidrojams arī ar to, ka sausuma novārdzināti kultūraugi ir īsi un reti," pieļāva Lazdiņš.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) ģenerāldirektors Rolands Feldmanis aģentūrai LETA sacīja, ka sausums ir īpaši skāris Latvijas Vidzemes daļu, mazliet mazāk - Latgali. Salīdzinoši vismazāk sausums ir skāris Zemgali un Kurzemi.
"Ja Zemgalē un Kurzemē augu audzētājiem šodien ir mazākas bažas par ražu, tad turpretī Vidzemē un arī Latgalē situācija saglabājas kritiska," norādīja Feldmanis.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka sausums nav vienīgās lauksaimnieku bažas, jo situācija saasinās arī finanšu tirgos. Cita starpā viņš minēja procentu likmju kāpumu, kur EIRIBOR procentu likme pietuvojas vēsturiski augstākajam punktam pēdējo 15 gadu laikā.
"Komplektā ar šiem izaicinājumiem ir izejvielu cenu kāpums, ko lauksaimnieki iegādājās pērn, gatavojoties 2023.gada sezonai, un vienlaikus saražotās produkcijas cenu kritums, piemēram, graudiem un pienam," piebilda Feldmanis, atzīmējot, ka, ja sausuma dēļ nav ražas, lauksaimniekam izdzīvot ir grūti.
LETA jau vēstīja, ka sausuma dēļ lauksaimnieki aicina valdību izsludināt ārkārtējo situāciju.
Kā intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre, visā Latvijas teritorijā šogad ir neredzēts sausums un cietušas ir visas lauksaimniecības nozares, tostarp, piemēram, neataug nopļautie zālāji, kā arī ļoti strauji iet bijā graudaugi.
Vienlaikus Dzelzkalēja-Burmistre atzīmēja, ka par ārkārtējās situācijas izsludināšanu vēl tiek lemts, kā arī nozare vēl apkopo plusus un mīnusus, ko šāda situācija dotu.
Tāpat ziņots, ka, ņemot vērā ilgstošo sausumu, Zemkopības ministrija (ZM) lauksaimniekiem šogad paredzējusi atvieglojumus, kas ļaus nodrošināt lopbarības pieejamību, izmantojot papuves, zaļmēslojuma platības, starpkultūru platības, buferjoslas un laukmales lopu ganīšanai vai lopbarības ieguvei.
Jau vēstīts, ka Lietuvas rietumu rajonos trīs pašvaldības izsludinājušas ārkārtējo situāciju sausuma dēļ, un pašvaldības sagaida, ka valdība kompensēs vietējiem lauksaimniekiem radušos zaudējumus. Ārkārtējā situācija izsludināta Šilutes, Kretingas un Klaipēdas rajonos.
"Zemnieku saeima" ir 1999.gadā dibināta nevalstiskā organizācija, kuras biedri ir Latvijas lauksaimniecības un dārzkopības produkcijas audzētāji un ražotāji. Organizācijas mērķis ir aizstāvēt Latvijas lauksaimnieku intereses un stiprināt Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju.
LLKA ir 2002.gadā dibināta biedrība, kuras biedri ir lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares kooperatīvās sabiedrības. LLKA darbības virzieni ir radīt labvēlīgu vidi lauksaimnieku un meža īpašnieku kooperācijas attīstībai Latvijā, veicināt labvēlīgas vides radīšanu lauksaimnieku un meža īpašnieku ilgtermiņa stabilitātes un attīstības nodrošināšanai, kā arī veicināt lauksaimnieku, meža īpašnieku un pārējās sabiedrības izpratni par kooperācijas nepieciešamību un tās priekšrocībām lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.