Ministrs norādīja, ka Čehijas un Slovākijas pārstāvji papildinās kaujas grupu, nevis nomanīs kādu no pašlaik pārstāvētajām valstīm.
Viņš gan atturējās nosaukt precīzu karavīru skaitu, norādot, ka šādi lēmumi jāapstiprina minētajām valstīm.
Bergmanis Briselē notiekošās NATO aizsardzības ministru sanāksmes laikā piedalījās arī Kanādas aizsardzības ministra Hardžita Sadžāna organizētajā sanāksmē NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas dalībvalstīm.
Kopā ar Kanādu un Latviju šajā sanāksmē piedalījās Albānija, Itālija, Spānija, Slovēnija, Polija, Čehija un Slovākija, lai pārrunātu daudznacionālās bataljona līmeņa kaujas grupas klātbūtni Latvijā un kaujas spēju stiprināšanu.
Kanādas aizsardzības ministrs sanāksmē apliecināja, ka NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa Latvijā uzturēsies tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, aģentūru LETA informēja Latvijas Aizsardzības ministrijas pārstāvji.
Sadžāns arī uzsvēra, ka tieši kaujas grupas daudznacionālais aspekts ir stratēģisks vēstījums NATO vienotībai un spējai rīkoties.
Savukārt Bergmanis pauda gandarījumu par veiksmīgo NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas izveidi, kā arī tās sekmīgo sadarbību un pieaugošo savietojamību ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Aizsardzības ministrs arī pateicās kaujas grupas dalībvalstīm par to karavīru klātbūtni Latvijā, uzsverot, ka vietējās situācijas izpratne ļauj sabiedrotajiem kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem efektīvi rast risinājumus drošības stiprināšanai.
Daudznacionālo kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un to līdz šim veidojuši vairāk nekā 1000 karavīru no Albānijas, Itālijas, Polijas, Kanādas, Slovēnijas un Spānijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā.
Trollis JT