Viņš norādīja, ka viena no problēmām ir tā, ka darbinieki neiet atvaļinājumos un veido atvaļinājumu uzkrājumus. Atsevišķos gadījumos tiek sakrāti pat desmit nedēļu gari atvaļinājumi. Īpaši par to sūdzas lielie uzņēmumi. "Tas ir Darba likuma pārkāpums. Darba devējam ir jāpiešķir četru nedēļu ikgadējs atvaļinājums, savukārt darbinieka pienākums ir to izmantot. Turklāt jāņem vērā, ka 14 dienas no kopējā atvaļinājuma laika ir jāizņem vienlaikus," skaidroja VDI pārstāvis.
Šogad jau ir izskatīti 152 iesniegumi par kompensāciju nepiešķiršanu saistībā ar neizmantoto atvaļinājumu, pārtraucot darba tiesiskās attiecības. Pērn gada pirmajos septiņos mēnešos šādi iesniegumi bija mazāk – 107. Turklāt šogad vairāk nekā divas trešdaļas no iesniegumiem izrādījušies pamatoti un inspekcija konstatējusi pārkāpumus.
Otra lielākā sūdzību grupa ir par to, ka atvaļinājums netiek piešķirts vasarā. "Obligāti atvaļinājums vasarā pienākas tikai divām strādājošo grupām: vecākiem, kuriem ir bērns vecumā līdz trīs gadiem un vecākiem, kuri ir bērns invalīds vecumā līdz 18 gadiem. Pārējiem strādājošajiem Darba likums nosaka, ka ir jāpiešķir apmaksāts atvaļinājums četru nedēļu garumā. Taču nav noteikts, kurā gada laikā tas ir jādara," norādīja A.Vincevs.
Visbiežāk saistībā ar atvaļinājumu nepiešķiršanu grēko mikrouzņēmumi, kuri uzskata, ka uz viņiem šī Darba likuma norma neattiecas, norāda inspekcija. "Mikrouzņēmumiem ir jāsaprot, ka uz viņiem jāievēro visas tās pašas Darba likumā noteiktās darbinieku sociālās garantijas kā citiem uzņēmumiem," uzsver VDI pārstāvis.
Inspekcijā tāpat norāda, ka salīdzinoši bieži sastopama problēma ir darba devēji, kuriem ar strādājošajiem noslēgts nevis darba, bet uzņēmuma līgums. Tas neparedz atvaļinājuma apmaksu un slimības pabalstu izmaksu. A.Vincevs atzina – uzņēmumi bieži nelikumīgi slēdz uzņēmumu līgumus ar darbiniekiem, lai gan visi apstākļi norāda, ka darbiniekam pienākas darba līgums. Arī ar šādām sūdzībām iedzīvotāji aicināti vērsties inspekcijā.