Veidos čekas dokumentu digitalizēšanas fondu

lv_ informēja viens no idejas autoriem politologs Didzis Šēnbergs.Par institūcijas pamatmērķi izvirzīta Satversmē konstitucionāli nosodītā, totalitārā PSRS režīma noziegumu zinātniskās izpētes būtiskā loma nacionālās sociālās atmiņas politikas veidošanā. Mērķis balstīts uz Satversmes 2014.gada grozījumiem un valdības Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēm, kas paredz nostiprināt atbilstošu sabiedrības nostāju pret Latvijas Republikas okupāciju un no tās izrietošajām sekām. Represīvo institūciju štata darbinieku, kā arī iznīcinātāju bataljonu kaujinieku, kuri slepkavoja Latvijas aizstāvjus - nacionālos partizānus un civiliedzīvotājus -, lietas ne tikai nav pieejamas sabiedrībai, bet pat pētniekiem arhīvā nav pieejamas digitālā veidā.  Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Valsts Drošības komitejas pret latviešu tautu vērsto totalitāro noziegumu dokumentu digitalizācijas krātuves izveides iniciatori ir  Latvijas Okupācijas izpētes biedrības valdes priekšsēdētājas vietnieks, diplomāts Bonifācijs Daukšts, Sociālās atmiņas pētniecības centra valdes priekšsēdētājs, Tartu universitātes docētājs, komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns, zinātnes un inovāciju politikas eksperts Armands Plāte, Latvijas Okupācijas muzeja direktora vietnieks, vēstures doktors Ritvars Jansons, Latvijas Vēstures institūta pētnieks, vēstures doktors Kārlis Kangeris, izglītības un zinātnes ministres padomnieks, Eiropas tiesību institūta pētnieks un politologs Didzis Šēnbergs, kā arī citi zinātnieki un valsts pārvaldes eksperti.