Šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu Veisbergs norādīja: "Tā varētu teikt, ka mēs aicinām nepiedalīties šādā pasākumā," un skaidroja, ka šādu referenduma iniciatīvu uzskata par absurdu. Ja latviešu valodu uzskata par Latvijas pamatidentitātes pazīmi, tad, mainot šo jautājumu, mēs lielā mērā apšaubām šīs valsts jēgu.
Viņš gan atzina, ka demokrātija pieļauj jebkādas izpausmes, un piebilda, ka tikpat labi varot rosināt rīkot dažāda veida referendumus, piemēram, par nāvessoda atjaunošanu vai pilnīgu atteikšanos no valdības. Veisbergs atgādināja - lai gan konstitūciju varot mainīt, latviešu valodas statuss ir nostiprināts Satversmē.
Šodien viņa tikšanās laikā ar prezidentu tika pārrunāta Valsts valodas komisijas darba atjaunošana un panākta vienošanās par tās jauno sastāvu, kurā būs 11 cilvēki. Runa ir par trīs jaunu dalībnieku pievienošanos, un šonedēļ tiks publicēts komisijas jaunais sastāvs.
Paredzēts, ka darbu komisija uzsāks novembra beigās vai decembra sākumā ar nolikuma pieņemšanu.
Jau ziņots, ka iepriekš komisijā darbojās 16 cilvēki.
Kā ziņots, šodien sākusies parakstu vākšana ar mērķi rosināt krievu valodai piešķirt otrās valsts valodas statusu.