Vējonis: Ģenerālprokurora darbību nedrīkst vērtēt, balstoties uz politiskiem motīviem

Valsts prezidents norādīja, ka viņa rīcībā nav informācijas par ģenerālprokurora Kalnmeiera pieļautiem pārkāpumiem, kas varētu būt par pamatu viņa atlaišanas procedūras uzsākšanai.

"Tiesiskā valstī lēmumus pieņem likumā noteiktā kārtībā ar tam atbilstošu juridisko pamatojumu. Iestājoties par tiesiskumu, ir jāievēro likumos noteiktā kārtība. Ģenerālprokurora darbību nedrīkst vērtēt, balstoties uz politiskiem motīviem," pauda Vējonis.

Kā ziņots, Tieslietu ministrija ģenerālprokurora darbībā esot konstatējusi pazīmes, kas liecinot, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai.

Kalnmeiers, tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) ieskatā, nespēj nodrošināt efektīvu prokuratūras darbu, kvalitatīvu kontroli un uzraudzību pār padoto prokuroru darbu, kā arī nespēj to organizēt un vadīt tā, lai prokuratūra iespējami ātri varētu pārņemt savā darbā starptautiski atzīto labo praksi.

Ģenerālprokurors nav pārsteigts par Bordāna lēmumu, jo ministra pārstāvētā Jaunā konservatīvā partija priekšvēlēšanu laikā un arī pēc tam "saukusi personas, kuras būtu jānomaina". "Vienkārši viņi pilda to, kas paredzēts. Nebūšu ne pirmais, ne pēdējais," piebilda Kalnmeiers.

Saeima ģenerālprokuroru no amata var atlaist, ja Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis, veicot pārbaudi, konstatējis kādu no likumā minētajiem atlaišanas pamatiem un par to atzinumu devis Augstākās tiesas Plēnums.

Pārbaudi ierosina Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc vienas trešdaļas Saeimas deputātu pieprasījuma.

Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs neuzskata, ka šobrīd pastāvētu Prokuratūras likumā paredzētie apstākļi, lai sāktu izvērtēt ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstību amatam.