Vējonis: Latvija gatava nosūtīt papildus ekspertus dalībai Frontex operācijās

Grieķijas vēstnieka Latvijā Aleksandra Rallisa akreditācijā Vējonis atgādināja, ka patvēruma meklētāju pārvietošanas procesa ietvaros Latvija ir sākusi pirmo personu uzņemšanu no Grieķijas, aģentūru LETA informēja prezidenta Preses dienestā.Sarunā abas amatpersonas uzsvēra labās divpusējās attiecībās un līdzšinējo sadarbību ES un NATO ietvaros. Valsts prezidents norādīja, ka Latvija ir ieinteresēta stiprināt politisko dialogu un sadarbību dažādās jomās, tostarp īpaši ekonomiskās sadarbības un biznesa kontaktu attīstīšanā.Tikšanās laikā tika uzsvērts, ka visām ES valstīm ir jāstrādā kopā, lai pārvarētu lielā patvēruma meklētāju skaita radītos izaicinājumus. Reizē Vējonis norādīja uz Latvijas vairākkārt pausto, ka nemainīgi prioritārs jautājums ir ES ārējo robežu pārvaldības stiprināšana un Šengenas zonas nosargāšana."Latvija atbalsta paātrinātu darbu pie Eiropas robežu un krasta apsardzes izveides, lai tā būtu operacionāla, vēlākais augustā," sacīja Valsts prezidents, norādot uz nepieciešamību arī pievērst pienācīgu uzmanību jebkādiem jauniem migrācijas ceļiem. Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka šajā procesā ir ļoti būtiski koordinēt valstu darbību šajā jautājumā.Akreditējot Bosnijas un Hercegovinas jauno vēstnieku Latvijā Harisu Bašiču, Valsts prezidents, novērtējot konstruktīvās divpusējās attiecības politiskajā līmenī, aicināja tās intensificēt, sakot, ka Latvija ir atvērta arī ekonomisko attiecību veicināšanai starp abām valstīm.Pārrunājot Bosnijas un Hercegovinas iespējamo dalību NATO un ES, Valsts prezidents norādīja uz Latvijas atbalstu integrācijas perspektīvām abās organizācijās un gatavību dalīties savā eirointegrācijas pieredzē. Viņš sacīja, ka Latvija saprot to, cik būtiska mazām valstīm ir dalība minētajās organizācijās.Savukārt Bosnijas un Hercegovinas vēstnieks, norādot uz Horvātijas uzņemšanu NATO un ES, kā arī Melnkalnes pozitīvos rezultātus ceļā uz abām organizācijām, uzsvēra pozitīvo efektu, ko tas rada arī uz Bosnijas un Hercegovinas izvēlēto ceļu. Jaunais vēstnieks izklāstīja līdz šim Bosnijas un Hercegovinas paveikto reformu procesā, ko Valsts prezidents augstu novērtēja, reizē atzīmējot, ka priekšā vēl ir daudz darāmā, un vēlēja panākumus.Savukārt Irānas Islāma Republikas vēstnieka Latvijā Abdolrasūla Mohādžera Hedžāzī akreditācijā abas amatpersonas pārrunāja iespējas veicināt aktīvāku politisko dialogu starp abām valstīm, tostarp aktivizējot vizīšu apmaiņu. Valsts prezidents nodeva uzaicinājumu Irānas prezidentam Hasanam Rohani apmeklēt Latviju.Vējonis minēja arī Latvijas ieinteresētību ekonomiskās sadarbības veicināšanā un eksporta diversifikācijā ar Irānu, īpaši ņemot vērā ES lēmumu par sankciju pret Irānu atcelšanu. Norādot uz trīs gados vērojamo savstarpējās tirdzniecības apjomu pieaugumu, viņš atzīmēja farmāciju, pārtikas rūpniecību un transporta jomu kā nākotnes perspektīvas.Sarunā Valsts prezidents arī atzinīgi novērtēja Irānas kodolprogrammas vienošanos un sankciju pakāpenisku atcelšanu, kas stiprinājis Irānas atgriešanos starptautiskajā apritē un iesaistīšanos starptautiskajā sadarbībā. Tāpat Vējonis norādīja uz Latvijas ieinteresētību konfliktu risinājumos reģionā, kur liela loma ir Irānas iesaistei.Irānas vēstnieks uzsvēra, ka savā darbā centīsies iepazīstināt abas valstis vienu ar otru, gan piedāvājot iepazīt kultūras bagātības, gan veicinot sabiedrību informētību par otru valsti. Valsts prezidents atzīmēja augošo uzņēmēju interesi par Irānu, kā arī Latvijas studentu ieinteresētību apgūt farsī valodu.Noslēgumā Irānas vēstnieks izteica uzaicinājumu Valsts prezidentam apmeklēt Irānu.