Jānorāda, ka no 2025. gada visām ES dalībvalstīm būs jānodrošina vairāku atkritumu veidu, tostarp tekstilmateriālu atkritumu, dalīta savākšana.
Būs iepakojuma depozīts
Lai situāciju ar augsto poligonos apglabāto atkritumu īpatsvaru mainītu, VARAM līdztekus sabiedrības izglītošanai iecerējusi vairākus konkrētus pasākumus. Jau pašlaik Rīgā un Pierīgā ir obligāta bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošana, kam paredzēti atsevišķi konteineri. Līdz 2023. gada 31. decembrim šādi konteineri iedzīvotājiem būs jānodrošina visās pašvaldībās. Daļa pašvaldību jau šobrīd nodrošina bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanu dārzu un parku atkritumiem, kā, piemēram, lapām, zariem, krūmiem un līdzīgiem atkritumiem. Tikai dažas pašvaldības piedāvā savākt arī pārtikas atkritumus un pārtikas pārpalikumus.
Jānorāda, ka no 2019. gada Rīgā un Pierīgā izvietoti pirmie 20 konteineri tekstila – apģērba, virsdrēbju, gultas veļas, segu, somu, apavu, jostu – šķirošanai. Pēc 2019. gadā veiktajiem pilotprojekta rezultātiem, trešdaļai tekstilatkritumu nav tirgus vērtības, tādējādi to savākšanas izdevumu segšanai ieteicams izmantot atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, lai iesaistītu ražotājus radīto atkritumu apsaimniekošanā.
Ozola arī stāsta, ka no nākamā gada februāra Latvijā sāks darboties iepakojuma depozīta sistēma, kad, nododot izlietoto iepakojumu, iedzīvotāji varēs saņemt atpakaļ depozīta maksu. Saskaņā ar minēto aptauju Latvijas iedzīvotāji visvairāk šķiro tieši stikla pudeles un burkas, kā arī baterijas, bet vismazāk – bioloģiskos atkritumus un nolietotās riepas.
Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis uzskata: ja valsts vēlas, lai notiek aktīva bioloģisko atkritumu un riepu pārstrāde, ir jābūt skaidrībai, ko ar šiem pārstrādātajiem atkritumiem iesākt. Zakulis teic, ka uzņēmējiem vislielākais atbalsts būtu tieši zaļais iepirkums. Tā ietvaros, piemēram, ceļu būves iepirkumu pasūtītājiem būtu jānosaka, ka ceļu būvē nogāzēs tiek izmantots tikai bioloģiskais komposts. Tāpat tā obligāta lietošana K. Zakuļa ieskatā būtu jāparedz arī valsts un pašvaldību parkos un dārzos. Tas pats attiektos uz pārstrādātajām riepām – valstij kā lielākajam ceļu būves pasūtītājam līgumos būtu jānosaka, ka izejmateriālos jāizmanto noteikts īpatsvars šo pārstrādes rezultātā iegūto granulu.
Trūkst konteineru
Atbildot uz jautājumu par iemesliem, kas kavē šķirot atkritumus, 62% respondentu atzinuši, ka to nedara tāpēc, ka tuvumā nav pieejami šķirošanas konteineri. VARAM Atkritumu apsaimniekošanas plānā 2021.–2028. gadam minēts, ka 2019. gada sākumā Rīgā ir 77 publiskie šķirošanas punkti un 6632 privātās šķirošanas vietas – privātmāju teritorijās, daudzdzīvokļu māju teritorijās un koplaukumi. Pašvaldības speciālistu aprēķini liecina, ka papildus Rīgā nepieciešami 973 publiskie šķirošanas punkti.
Izvērtējot dalīto atkritumu vākšanas punktu skaitu, kuros tiek iekļauti visi četri iepakojuma materiālu veidi, vidēji valstī ir viens punkts uz 656 iedzīvotājiem. Izņēmumi ir Maliena un Rīga, kur nav izveidota infrastruktūra pietiekamā apjomā. 50 pašvaldībās atkritumu savākšanai tiek izmantoti atkritumu savākšanas maršruti, lai nodrošinātu adekvātu pakalpojumu arī viensētu iedzīvotājiem lauku teritorijās. Latvijā visos novados, kur ir 8000 iedzīvotāju vai vairāk, ir jābūt ierīkotam vismaz vienam šķiroto atkritumu savākšanas laukumam, kas atbilst normatīvajos aktos par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām noteiktajām prasībām.
Ir pašvaldības, kurās savulaik tikuši izvietoti publiski PET pudeļu šķirošanas konteineri, taču pēc laika likvidēti, jo iedzīvotāji tur masveidā metuši nešķirotus sadzīves atkritumus. K. Zakulis teic, ka publiski atkritumu šķirošanas konteineri iespējami tikai teritorijās, kur 90% mājsaimniecību ir noslēgti līgumi par atkritumu izvešanu pienācīgā apjomā. Pretējā gadījumā tiks piemēsloti publiskie šķirošanas konteineri.
Pozitīvi vērtējams ir tas, ka tikai 7% aptaujāto neizprot, kādēļ atkritumi būtu jāšķiro, vienlaikus 23% atzīst, ka atkritumus nešķiro, jo tas rada neērtības. Tajā pašā laikā absolūtais vairums respondentu norāda, ka atkritumu šķirošana ir pašu iedzīvotāju atbildība.
Atbildīgajām institūcijām, plānojot savas darbības atkritumu mazināšanā un to šķirošanas veicināšanā, būtu jāņem vērā, ka visvairāk šajā jomā varētu palīdzēt nevis izglītojošas kampaņas, bet tieši plašāka šķiroto atkritumu konteineru pieejamība. Vairums norāda, ka vairāk šādu konteineru vēlētos daudzdzīvokļu māju pagalmos, kā arī veikalu apkārtnē.