Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) plāno Valsts prezidenta iesniegto likumdošanas iniciatīvu iekļaut komisijas sēdes darba kārtībā oktobra sākumā, lai kopā ar ekspertiem un Valsts prezidenta darba grupu, kura sagatavoja priekšlikumus, izlemtu to tālāko likteni. Visticamāk, komisijai būs jāveido darba grupa vai apakškomisija. Pieredze rāda, ka tām nereti nepieciešams gads vai pat ilgāks laiks, lai nonāktu līdz rezultātam, bet pēc gada 2014. gada oktobrī ir Saeimas vēlēšanas. Valsts prezidents nav iesniedzis konkrētus projektus par izmaiņām Satversmē, Ministru kabineta iekārtas likumā un Saeimas Kārtības rullī, bet tikai izteicis priekšlikumus, kas šajos normatīvos būtu jāmaina. Ceturtdien Valsts prezidenta pārstāvji jau sāka individuālas sarunas ar frakcijām.
Valsts prezidenta Valda Zatlera prezidentūras laikā 10. Saeimā arī tika iesniegts apjomīgs materiāls par izmaiņām Satversmē, kas vairāk bija vērstas uz Valsts prezidenta lomas nostiprināšanu. «Taču šīs idejas tā arī iegūlās 10. Saeimas atvilktnēs,» atceras Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere (RP), kura toreiz bija Valsts prezidenta padomniece. Atšķirība ir tā, ka A. Bērziņa priekšlikumi sagatavoti darba grupā, kurā ir Latvijas Universitātes docētāji Daina Bāra, Valts Kalniņš, Jānis Pleps un Inga Vilka. V. Zatlera piedāvājumu izstrādāja Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija, un tā bija saglabājusi principu, ka parlamentārā valstī galavārdu saka parlaments.
Tāpēc I. Lībiņa-Egnere nevarēšot atbalstīt ieteikto valdības apstiprināšanas modeli, ka Saeima balso tikai par Ministru prezidentu, bet - ne par ministriem, kuru izvēli eksperti vēlas atstāt premjera ziņā. Visu Latvijai!-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars priekšlikumos nesaskata «brīnumu risinājumu» un domā, ka premjeram jebkurā gadījumā būs jākonsultējas ar partijām par ministru kandidātiem, jo Latvijā ir koalīciju valdības. Ir idejas, ko deputāti varētu atbalstīt. Priekšlikums, ka valdības (iesniegtajā iniciatīvā - premjera) apstiprināšanai nepieciešams nevis vienkāršs vairākums no klātesošo deputātu skaita kā tagad, bet kvalificēts vairākums - 51 balss -, pēc I. Čepānes domām, ir labs. Dana Reizniece-Ozola (ZZS) atzinīgi vērtē ierosinājumu ministra demisijas gadījumā līdz jauna apstiprināšanai viņa pienākumus uzticēt parlamentārajam sekretāram, nevis citas nozares ministram. Taču jau tagad var paredzēt strīdus par apgrūtināto valdības nogāšanas procedūru, kas būtu iespējama tikai tad, ja izveidots jauns Ministru kabinets. Tiesa, arī par šo ideju jau pirms desmit gadiem runāja bijušais premjers Andris Bērziņš no Latvijas ceļa. Eksperti vēl ierosina atteikties no tagad paredzētās valdības atkāpšanās, ja Saeima nav nobalsojusi par budžetu. Šī norma kļuva par iemeslu Induļa Emša (ZZS) valdības demisijai 2004. gadā, kas ir vienīgais šāds gadījums.
«Pārmaiņas Ministru kabinetā ir nepieciešamas, jo tur valda totāla bezatbildība. Mūsu attieksme ir neitrāli pozitīva,» par A. Bērziņa ierosinājumiem sacīja Saskaņas centra frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins. Viņam ir padomā vairākas idejas, kuras SC varētu piedāvāt, līdzko Saeima atvērs Satversmi un minētos likumus. V. Agešins uzskata, ka ir jāpalielina ne tikai premjera, bet arī Valsts prezidenta pilnvaras. Tā būs iespēja trešo reizi 11. Saeimā iesniegt iepriekš noraidīto SC priekšlikumu, ka prezidentu vēlē tauta. SC arī rosinās premjera amatā aicināt pārstāvi no partijas, kura uzvarējusi vēlēšanās. Šajā Saeimā tas ir SC, bet partija ir opozīcijā. Daļu no V. Zatlera toreizējās priekšlikumu paketes Reformu partija iekļāva partijas programmā. Tā iestājās arī par amatpersonu ievēlēšanu atklātos balsojumos. Ceturtdien Saeima pieņēma grozījumus Satversmē, kas paredz Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanu atklāti. Arī līdz šīm izmaiņām pamatlikumā vajadzēja noiet garu ceļu.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienā.