Pelēko ronēnu Arnoldu uz Rīgas Nacionālo zooloģisko dārzu šā gada 4.aprīlī aizveda Dabas aizsardzības pārvaldes inspektors no Majoru pludmales, jo tas tika atrasts novājināts un ar brūci pie acs. Ronēna svars atrašanas brīdī bija vien 12,6 kilogrami (kg).
Tam nekavējoties tika sniegta medicīniskā palīdzība, kā arī nodrošināta turpmākā aprūpe un rehabilitācija. Pirmās divas nedēļas ronēns tika barots ar zivju "biezeni" trīs reizes dienā. Pusotra mēneša vecumā ronēns no siltajām iekštelpām tika pārvests uz āra voljēru, kur jau paša spēkiem, lielākā baseinā mācījās ēst zivis. Ronēnu, tam pamazām pieņemoties svarā, turpināja barot ar zivs gabaliņiem, vēlāk ar mazām siļķēm, pakāpeniski palielinot barības daudzumu. Jūlijā ronēns bija kļuvis patstāvīgāks, tādēļ tam bija arvien mazāks kontakts ar cilvēku.
Pašlaik Arnoldiņš sver jau 40 kg un dienā tas apēd 3 kg skumbrijas.
Kā norāda Blumberga, novembrī, konsultējoties ar Lietuvas Jūras muzeja roņu rehabilitācijas centra speciālistiem un izvērtējot ronēna spējas, kā arī veselības stāvokli, tika pieņemts lēmums, ka ronēnam ir pienācis laiks atgriezties savā dabiskajā vidē - Baltijas jūrā. Līdz 30 - 40 kg uzbarotam pelēkajam ronēnam ir pietiekošas tauku rezerves, lai tas varētu bez ēšanas izdzīvot vairākas nedēļas, atšķirībā no vairuma dzīvnieku mazuļu.
Ventspils pilsēta jau daudzus gadus atbalsta ronēnus Rīgas Nacionālajā Zooloģiskajā dārzā, kā arī palīdz nelaimē nokļuvušu ronēnu glābšanā. Turklāt Baltijas jūrā pie Ventspils robežas bāzējas Robežsardzes kuģi, kas daudzkārt piedalījušies roņu palaišanā savvaļā.
Baltijas jūrā sastopamas trīs roņu sugas, no tām divas - pelēkais ronis un pogainais sīkronis Latvijas piekrastē uzskatāmas, par samērā bieži sastopamām, bet plankumainais ronis manīts ļoti reti.
Mazuļi roņiem parasti dzimst martā vai aprīļa sākumā. Ierastās pelēko roņu dzemdību vietas ir nomaļu Sāremas apkaimes mazo saliņu piekrastes ledus, savukārt pogainie sīkroņi pārsvarā dzimst uz Pērnavas līča ledus vai liedagā.
Latvijas piekrastē pārsvarā atrod pelēko roņu mazuļus. Daļa no tiem ir mātes pamesti un novārguši, taču ir pamats domāt, ka daži mazuļi piedzimst arī Latvijas liedagos, kur mātes tos veiksmīgi izbaro.