Latvija pieredzi izvērtēšanai smēlusies no abām valstīm, kurās process gan norisinājies atšķirīgi. Piemēram, lietuvieši, tāpat kā mēs, piesaistīja ārvalstu ekspertus, savukārt igauņi izlīdzējās ar pašmāju profesionāļiem. Tas arī bijis iemesls, kāpēc tur ekspertu vārdi tika paturēti noslēpumā. Lietuvā izvērtēšanas laikā ekspertu vizītes notika visās augstskolās. Turpretī igauņiem ieviesa izņēmumus - netika apmeklētas tās izglītības iestādes, kurām visi pirms vizītes saņemtie dokumentu vērtējumi bija pozitīvi. Šādu pieeju izvēlējusies arī Latvija. J. Vētra uzskata, ka mēs kaimiņvalstu pieredzē esam izvēlējušies vidusceļu. Taču Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Gita Rēvalde vairāk sliecas domāt, ka mūsu paredzētais modelis ir līdzīgāks Igaunijā izmantotajam.
Atšķirīgi abās kaimiņvalstīs ir veidi, kā liks lietā vērtēšanas procesā iegūtos rezultātus - Lietuvā vērtēšanā iesaistīto ekspertu slēdziens bija arī lēmums par studiju virzienu akreditāciju. Savukārt Igaunijā tiem ir ieteikuma raksturs programmu ilgtspējīgai attīstībai. Ja kādas programmas rezultāti ir slikti, tad igauņi atbildīgajai ministrijai ierosina tās licences atņemšanu. Igauņi vērtēšanas procesam paredzēja trīs iespējamos rezultātus: tiesības turpināt programmas īstenošanu, pozitīvu atzinumu arī ar konstatētām nelielām nepilnībām, kas jānovērš 1-3 gadu laikā, vai negatīvāko iznākumu, kad īstenošanas tiesības netiek piešķirtas. Kā jūlijā notikušajā pieredzes apmaiņas seminārā pauda Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis Marts Laidmets, līdz tam bija pieņemti 176 pozitīvi lēmumi, 38 - ar nosacījumiem, kā arī 13 negatīvi. Latvijā rezultāti tiks iesniegti IZM un Akreditācijas komisijai tālākai lēmumu pieņemšanai.