Viņš pastāstīja, ka ir zināms par 206 ārstiem no Latvijas, kas strādā Lielbritānijā, savukārt no Lietuvas tur strādā 281 ārsts, arī no Igaunijas uz Lielbritāniju aizbraukuši 55 ārsti, turklāt daudzi igauņi brauc strādāt arī uz Somiju, tātad situācijā Baltijas valstīs ir līdzīga.
Arī RSU rektors Jānis Gardovskis sacīja, ka izbraukušo ārstu skaits "nav dramatisks", taču tas nav arī mazs. Ārstu plūsma, kas aizbrauc strādāt uz ārzemēm, nav milzīga, tomēr tai ir tendence pieaugt, piebilda Gardovskis. Uzrunājot rezidentus, viņš arī aicināja tos izvēlēties darbu Latvijā, taču norādīja, ka nenosoda tos, kas strādā ārzemēs, nesot tur arī RSU un Latvijas vārdu.
Jaunieši ir pragmatiski un vēlas izmantot iespējas, jo mediķu izglītības kvalitāte Latvijā ir laba, tāpēc cilvēki izvēlas šeit studēt un tad izlemj, ko darīt - palikt vai aizbraukt strādāt citur. "Ja Latvijā darba vietas nav vai tā jauno mediķi neapmierina, mēs nevaram teikt, lai viņš paliktu Latvijā kā bezdarbnieks," uzsvēra Gardovskis.
Vērtējot jaunajos rezidentūras sadales un finansēšanas noteikumos iekļauto prasību pēc rezidentūras beigām jaunajiem mediķiem strādāt Latvijā vai arī atmaksāt apmācības izdevumus, RSU rektors norādīja, ka valstiski īsti pareizi nav, ka par budžeta līdzekļiem apmācītais speciālists aizbrauc, taču arī nevienā citā specialitātē studiju maksa nav jāatmaksā.
"Mēs nevaram atļauties, ka valsts nesaņem kompensāciju par labi sagatavotu ārstu, kas aizbrauc strādāt ārzemēs," šo normu komentēja Bārzdiņš, piebilstot, ka, iespējams, aizbraukušā jaunā mediķa mācību izdevumus varētu atmaksāt darba devējs ārvalstīs.
Savukārt aģentūras LETA aptaujātie rezidenti atzina, ka šādi noteikumi nebūs šķērslis aizbraukt tiem, kas to vēlas izdarīt.
Kā ziņots, valdības apstiprinātie rezidentūras sadales un finansēšanas noteikumi paredz, ka jaunajiem mediķiem vismaz trīs gadus piecu gadu periodā pēc rezidentūras beigšanas būs jāgūst ienākumi Latvijā un jābūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem no darba algas vai saimnieciskās darbības, turklāt nodokļa apjomam jābūt vismaz 30% no valsts budžeta izmaksām par personas apmācību.
Pretējā gadījumā piecu gadu laikā būs jāsedz valstij visi rezidentūras apmācības izdevumi, atskaitot rezidenta algu.
Šie nosacījumi attieksies uz tiem cilvēkiem, kas rezidentūras studiju programmu sāks pēc šā gada 1.septembra, kad šie noteikumi stāsies spēkā.