Vešņakovs: Cilvēktiesību rekomendāciju ievērošana būtu ļāvusi Latvijai izvairīties no referenduma

"Gaidāmais referendums - tās ir dabiskas sekas iekšējai spriedzei, kas pēdējos mēnešos uzkrājusies Latvijā. Starpetniskās problēmas neguva politiskos instrumentus to risināšanai: Saskaņas centrs netika pielaists pie valsts pārvaldīšanas. Referendums - tā ir neapmierinātības manifestācija ar šādu situāciju," saka vēstnieks.

Viņš uzsver, ka referendums ir Latvijas iekšējā lieta, tomēr nevar atstāt vienaldzīgu Krievijas pusi, jo skar šeit dzīvojošo Krievijas tautiešu intereses. Vēstnieks atgādina, ka Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs jau paudis savu viedokli par tautas nobalsošanu, un Krievija atbalsta starptautisko organizāciju rekomendācijas cilvēktiesību jomā.

Kā ziņots, Lavrovs uzskata, ka referenduma ierosināšana par krievu valodas statusu Latvijā ir izpausme tieksmei pēc taisnīguma. "Referenduma rezultātu prognozēt neņemos, taču svarīgi ir tas, ka cilvēki vēlas tikt saklausīti," iepriekš sacīja Lavrovs. "Viņi vēlas, lai tiktu cienītas viņu tiesības runāt, domāt un audzināt bērnus dzimtajā valodā."

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM), atbildot uz aģentūras LETA jautājumu, noraidīja Krievijas ārlietu ministra komentārus par krievu valodu Latvijā un izteiktos pārmetumus dēvēja par nepamatotiem. "Mazākumtautību tiesību jautājumus, tajā skaitā attiecībā uz dažādu valodu pielietojumu, Latvijas valstī nosaka Satversme un citi tiesību akti saskaņā ar Latvijas starptautiskajām saistībām. Valsts valoda ir Latvijas valsts un tās pilsoņu iekšējā lieta un nav jautājums, par kuru Latvija diskutēs ar Krieviju vai citām valstīm," iepriekš teica ĀM preses sekretārs Jānis Sīlis.