Vēstniecības sociālajā tīklā "Facebook" izplatītajā paziņojumā minēts, ka 9.jūnijā Rīgas lidostā Latvijas tiesībsargājošās institūcijas aizturēja 1963.gadā dzimušo Krievijas pilsoni G. Silonovu. Vīrieša vārds paziņojumā nav minēts, taču aģentūrai LETA zināms, ka tas ir Genādijs.
Publiski atrodamā informācija liecina, ka vīrietim ar šādu vārdu un uzvārdu savulaik Latvijā bijusi izsniegta atļauja nodarboties ar detektīvdarbību. Savukārt "firmas.lv" datubāzē šāda persona figurē kā 90.-tajos gados strādājuša uzņēmuma SIA "Rīgas kontaktu cīņu profesionālais sporta klubs "Intro 1"" amatpersona. Šis uzņēmums sniedzies ļoti plašu pakalpojumu loku, piemēram, kā tā darbības veidi minēti profesionālu sportistu sagatavošana kontaktu cīņu veidos, ārējā ekonomiskā darbība, reklāma, apsardze, detektīvu darbība, preču ražošana, zinātniski-tehniskās produkcijas izstrāde, celtniecības darbi, semināru, konferenču, konkursu rīkošana, izdevējdarbība un vēl citi. Starp šī uzņēmuma īpašniekiem bijis kāds Sergejs Masļakovs, un cilvēks ar šādu vārdu un uzvārdu šogad no "Saskaņas" saraksta kandidējis uz Ropažu novada domi.
Portāls "kompromat.lv", atsaucoties uz Latvijā par krāpšanu apsūdzētā bijušā VDK virsnieka Borisa Karpičkova atmiņām, vēsta, ka arī aizturētais Silonovs savulaik bijis VDK darbinieks daļā, kas strādājusi ar organizēto noziedzību. VDK viņš esot nonācis no padomju prokuratūras.
"[Silonovs] bija diezgan labs, daudzsološs "opers" un, kā atklājās laika gaitā, arī īsts "profi-killers". Ticiet vai nē, bet tieši Geša Silonovs vēlāk bija viens no maniem tiešajiem padotajiem, kurš līdz noteiktam laikam turpināja labi strādāt - labi ziņot Krievijas specdienestiem (tam, kas pēc tam tika pārveidots par pašreizējo FSB), diezgan apzināti rīkojoties pret neatkarīgās Latvijas izlūkdienestiem un viņu rietumu partneriem," portālā savulaik rakstījis Karpičkovs.
Vēstniecība norāda, ka saskaņā ar tiesas lēmumu viņš ievietots apcietinājumā uz diviem mēnešiem.
Vēstniecība norāda, ka saskaņā ar 1994.gadā noslēgto vienošanos starp Krieviju un Latviju Latvijas kompetentajām iestādēm nekavējoties, ne vēlāk kā četru dienu laikā jāinformē Krievijas diplomātiskie pārstāvji par Krievijas pilsoņu arestu. Tomēr noteiktajā laikā no Latvijas puses Krievijas vēstniecībai nekāda oficiāla informācija neesot iesniegta.
Ņemot vērā minēto, vēstniecība iesniegusi attiecīgu notu Latvijas Ārlietu ministrijai (ĀM) ar lūgumu sniegt informāciju, kas attiecas uz Silonova aizturēšanu, kā arī informēt par viņa atrašanās vietu.
17.jūnijā vēstniecība saņēmusi Latvijas ĀM notu, kurā apstiprināts Krievijas pilsoņa aizturēšanas fakts kriminālprocesā, kas atrodas Valsts drošības dienesta lietvedībā.
Patlaban vēstniecība uzturot saziņu ar aizturētā vīrieša radiniekiem un advokātu, lai nodrošinātu iespējamo palīdzību un vīrieša aizturēšanas apstākļu noskaidrošanu.
Jau ziņots, ka Saeimas deputāts Ādamsons pagājušajā nedēļā tika aizturēts aizdomās par spiegošanu Krievijas labā, un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa viņam kā drošības līdzekli ir piemērojusi apcietinājumu. Tāpat tiesa nolēma piemērot apcietinājumu vēl kādai personai, un tagad aģentūrai LETA zināms, ka šī persona ir minētais Krievijas pilsonis.
Tiesas lēmumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.
VDD līdz šim publiski paziņojis, ka dienests šogad 9.jūnijā ir sācis kriminālprocesu saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā.
Kriminālprocesā tika veiktas neatliekamas procesuālās darbības vairākos objektos. Procesuālās darbības, tostarp, kratīšanas, veiktas arī Saeimas ēkā un pret 13.Saeimas deputātu atbilstoši iepriekš no Saeimas saņemtajai piekrišanai. Procesuālo darbību laikā VDD ir ieguvis lielu daudzumu datu nesēju un dokumentu, un ir sākta iegūto materiālu analīze.
Kriminālprocesā patlaban divām personām ir piemērots aizdomās turētās personas statuss.
Krimināllikums par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību paredz brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.
Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija liecina, ka uz Ādamsonu krīt aizdomas par informācijas nodošanu Krievijai pēdējo četru gadu laikā. Neoficiāli zināms, ka Ādamsons nodevis gan publiski pieejamus dokumentus - dažādus likumu grozījumus, informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, gan sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret "Nord Stream 2". Tāpat saskaņā ar neoficiālu informāciju, ziņu nodošanai viņš izmantojis savu parlamenta datoru.
Ādamsons parlamentā darbojās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Pieprasījumu komisijā un Baltijas lietu apakškomisijā. Lai gan Ādamsonam nav pielaides valsts noslēpumam, viņam bija tiesības piedalīties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs, kurās amatpersonas prezentē ierobežotas pieejamības informāciju.
Tāpat viņš darbojas vairākās deputātu grupās. Viņš kā parlamentārietis darbojas deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Izraēlas parlamentu, Ķīnas parlamentu un Baltkrievijas parlamentu. No 2019.gada janvāra Ādamsons ir deputātu grupas vadītājs sadarbības veicināšanai ar Krievijas parlamentu.
Padomju laikā Ādamsons ieņēma dažādus posteņus PSRS Jūras kara flotē. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Ādamsons bija gan Latvijas Jūras spēku komandiera vietnieks, gan arī Robežsargu brigādes komandieris, bet vēlāk pievērsās politikai. Ādamsons aizvien saņem Krievijas maksāto militāro pensiju.