.+34 grādi, Alūksnes pusē, kā arī piekrastē no Mērsraga līdz Kolkai tikai +26..+29 grādi.
Karstumu diezgan viegli pārciešamu dara arī diezgan mitrais gaiss. Iepriekšējā nedēļā lielākajā valsts daļā pietiekami nolijis. Siguldas pusē, kas 29. jūlijā piedzīvoja vienu no spēcīgākajām lietusgāzēm Latvijas vēsturē (dažās stundās nolija 123 litru ūdens uz kvadrātmetru), vēl joprojām uz laukiem lielas ūdens peļķes. Gaiss ir tīrs, jo ir maz mežu ugunsgrēku. Iepriekš karstās vasarās pat desmitiem kilometru no ugunsgrēku vietām gaisā bija saožami dūmi. Piemēram, 2002. gada vasarā, kad augustā vidēji valstī nolija tikai pieci litri uz kvadrātmetru, arī Rīgā dienām ilgi bija jūtams dūmu smārds.
Līdz ar to var teikt, ka ekstrēmo karstumu lielai daļai Latvijas iedzīvotāju sanāk redzēt tikai ziņās.
Protams, par ierastu tik ilgu svelmi Latvijā uzskatīt nevar. Daudzu gadu desmitu novērojumi liecina, ka parasti Latvijā gadā ir tikai četras dienas, kad karstums pārsniedz plus 30 grādu atzīmi. Šogad tādu ir jau 18. Un, ja prognozes piepildīsies, tad arī šajā jomā būs rekords.
Mazliet zinātniskas darvas piliens medus mucā ir tas, ka abi iepriekšējās dienās reģistrētie karstuma rekordi bijuši Ventspilī. Ir pilnīgi skaidri un neapstrīdami, ka tur visaugstākā temperatūra ir pilsētas ietekmē, līdz ar to šos rekordus, apbruņojoties ar pacietību, mērinstrumentiem un zinātnisko literatūru, varētu apstrīdēt un ticu, ka pierādīt - tie nav korekti, tomēr atšķirība varētu būt par aptuveni grādu.
Visu Toma Briča rakstu lasiet otrdienas, 5.augusta, laikrakstā Diena!