Feldmanis uzsvēra, ka Latvijas vēstures jautājumos vietējie speciālisti jau ir definējuši precīzas pozīcijas, no kurām nav domāts atkāpties, piemēram, jautājumā par Latvijas okupāciju. Krievijā par šo tēmu gan vēsturnieku, gan politiķu vidū ir dažādi viedokļi.
"Vēsturi nevar pārstartēt. Vēstures krāsa nav balta vai melna, tā ir pelēka," sacīja vēsturnieks.
Pēc pētnieka vārdiem, pirmās Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisijas sanāksmes galvenais uzdevums ir nodibināt komisiju, pieņemt statūtus un vienoties par turpmāko darbību.
Feldmanis uzsvēra, ka Latvijas vēsturniekiem īpaši svarīgi ir nodrošināt piekļuvi Krievijas arhīviem, lai tur brīvi varētu meklēt dokumentus. Pašreizējā kārtība Latvijas vēsturniekus neapmierina - kad pētnieks no Latvijas aizbrauc uz Krieviju, viņam priekšā tiekot nolikta jau atlasītu dokumentu mapīte, bet meklēt ko papildus nav iespējams.
Kā ziņots, 14.novembrī Maskavā uz pirmo sanāksmi pulcēsies Latvijas-Krievijas vēsturnieku komisija. Tās līdzpriekšsēdētājs no Latvijas puses būs profesors Feldmanis.
Sanāksmes laikā paredzēts sīkāk pārrunāt jau panākto vienošanos, ka tiks pētītas PSRS un Latvijas attiecības 20.gadsimta 20. un 30.gados. Tiks spriests arī par citu 20.gadsimta tēmu izpēti, taču, ja par tām tiks panākta vienošanās, tad pie katra sarunu bloka būs jāveido atsevišķa darba grupa.
20.gadsimta attiecības ietvers laika posmu līdz Latvijas neatkarības zaudēšanai 1940.gada 17.jūnijā, tāpēc tiks analizēti arī Latvijai vēsturē svarīgie notikumi 1939.gadā un 1940.gada pirmajā pusgadā, skaidroja Latvijas puses līdzpriekšsēdētājs Feldmanis.