Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.
Zvērināta advokāta stāsts
Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu. Piemēram, 2018. gadā pašnodarbināto personu veiktie avansa maksājumi tika attiecināti uz 2019. gadu (nodoklis tiek maksāts katrā iepriekšējā gadā par katru nākamo gadu), 2019. gadā bija jāveic avansa maksājumi par 2020. gadu. Tomēr līdz ar Covid-19 pandēmijas sākumu, valstij cenšoties rast šķietami labvēlīgākus nosacījumus nodokļu maksātājiem, konkrēti 2020. gada jūnijā, šis noteikums par obligātu avansa maksājumu veikšanu tika atcelts, nosakot, ka avansa maksājums ir brīvprātīgs, respektīvi, pašnodarbinātais pats varēja izvēlēties, vai turpināt maksāt nodokļa avansu 2020. gadā (par 2021. gadu), vai to nedarīt un tādā gadījumā samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli jau 2021.gadā nevis no iepriekš aprēķinātas un VID prognozētas avansa maksājumu summas, bet gan atbilstoši faktiski gūtajiem ienākumiem 2020. gadā.
Savukārt no 2021. gada 1. janvāra spēkā stājās VID vienotā nodokļu konta kārtība, kas nosaka, ka visi nodokļu maksājumi vairs netiek dalīti pa nodokļu kontiem, bet gan nonāk vienā kontā. Šo vienoto kontu kontrolē datorsistēma vai programma, kas, visticamāk, darbojas pēc principa – nodokļu maksātāji avansa maksājumus neveiks, jo tie ir brīvprātīgi maksājumi, un kurš gan brīvprātīgi un vienlaikus priekšlaikus šķirsies no naudas, lai samaksātu valstij avansā nodokļus, ja reiz Covid-19 pandēmijas atvieglojumu dēļ tie ir tikuši atcelti?
Tomēr zvērināts advokāts, kurš vērsās pie Dienas ar savu stāstu, avansa maksājumus labprātīgi turpināja veikt arī 2020. gadā, tādā veidā avansā samaksājot nodokli par 2021. gadu. Normālā situācijā VID vai datorsistēmai būtu jāsaprot – 2020. gadā ir labprātīgi maksāti avansa maksājumi, tātad nodoklis par 2021. gadu ir maksāts avansā un sekojoši (atbilstoši avansa principam) – pēc nodokļu maksātāja deklarācijas iesniegšanas 2021. gadā jāizrēķina, vai 2020. gadā labprātīgi samaksātais avanss pārsniedza to summu, kas būtu jāsamaksā no faktiskajiem 2020. gada ienākumiem, tādā gadījumā veidojoties nodokļa pārmaksai, vai arī tas ir bijis mazāks, nekā būtu jāmaksā no faktiski nopelnītā 2020. gadā, tādā veidā izveidojoties nodokļa piemaksai, kas attiecīgi jāpiemaksā 2021. gadā.
Zvērināts advokāts 2020. gadā labprātīgi samaksāja avansus tādā apmērā, kādā VID tos bija sarēķinājis vēl pirms avansa maksājumu atcelšanas, un 2021. gadā veica arī atlikušos iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus (piemaksa) par 2020. gadu. Taču darbu sāka jaunā datorsistēma, kas minēto principu sagrieza kājām gaisā.
"Viss ir kārtībā līdz 2021. gada novembrim. Tad izrādās, ka avansos 2020. gada laikā iemaksātā nauda kaut kur ir pazudusi, un tad, kad tā VID sistēmā "atradās", man tika automātiski sistēmā aprēķināta kavējuma nauda par tiem nodokļiem, ko esmu jau avansā nomaksājis par 2020. gadu. Pavisam 700 eiro. Sazvanījos ar VID amatpersonu, kas man paskaidroja, ka visu saprotot un ka nokavējuma naudai tiešām nebija jābūt aprēķinātai, bet neko mainīt nevarot un datorsistēmas lēmumu nespēj atcelt! Respektīvi, no VID amatpersonas skaidrotā secināju, ka datorsistēma "atrada" manis maksātās avansa summas tikai 2021. gada novembrī un tikai šajā brīdī, kad "atrada", tad attiecināja tās uz nodokļa maksājumiem par 2021. gadu, tādā veidā radot situāciju, it kā es šos nodokļus, ko faktiski samaksāju jau 2020. gadā, esmu samaksājis ar kavēšanos tikai 2021. gada beigās, kas tādējādi sistēmas ieskatā bija kavēti maksājumi, automātiski sarēķinot nokavējuma naudu. VID amatpersona man skaidroja, ka esot lēmums jāapstrīd un tad būšot iespējams veikt izmaiņas sistēmā, lai nokavējuma naudu tomēr anulētu. To arī izdarīju, cerībā, ka VID amatpersonas, apzinoties acīmredzamo sistēmas kļūdu, šādu lēmumu, ko tiešām pat īsti nevar saukt par lēmumu, bet gan sistēmas nepareizu darbību, atcels, anulējot aprēķināto nokavējuma naudu. To varētu saprātīgi sagaidīt no VID amatpersonām šādā situācijā. Taču, apstrīdot lēmumu, VID augstāka līmeņa amatpersonas neko neatcēla, un sekoja VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atbilde uz iesniegumu, ka viss esot pareizi – esot pareizi aprēķināta nokavējuma nauda par 2020. gadā jau veiktiem nodokļu avansa maksājumiem! Sekoja vēl trakākas lietas. Tos nodokļus, ko samaksāju 2021. gada laikā, pēc jaunās kārtības datorsistēma sāka automātiski izmantot kavējuma naudas dzēšanai, jo tur, raugi, tāds princips iestrādāts – ja persona samaksā kārtējo nodokli, tad sistēmas vispirms dzēsīs nokavējuma naudu, ieturot to no personas veiktajiem maksājumiem, kā rezultātā faktiski atkal izveidosies jauns nodokļa parāds, par ko atkal varēs sākt rēķināt nokavējuma naudu," savu ķezu skaidro advokāts, piebilstot, ka kopējais secinājums ir acīmredzams – tūkstošiem VID darbinieku nespēj vai spītīgi negrib atcelt acīmredzami kļūdainu datorsistēmas darbības rezultātu. "Kādēļ viņi visi tur ir vajadzīgi, ja nespēj pārskatīt datora pieļautu kļūdu?" jautā advokāts.
Diena lūdza finanšu ministru Jāni Reiru (JV) komentēt vienotā nodokļu konta ieviešanas un darbības efektivitāti. Viņš atzina, ka kopš sistēmas ieviešanas ir tikusi saņemta informācija gan no uzņēmēju organizācijām, gan grāmatvežiem, gan citiem finanšu nozares speciālistiem, ka sistēmā ir trūkumi, pie kuru novēršanas tiekot strādāts, un arī pašam VID ir bijušas grūtības ar vienotā konta ieviešanu. Turklāt vienotā konta sistēmas ieviešanu esot sarežģījis arī tas, ka sistēma ieviesta tieši Covid-19 pandēmijas laikā.
Nav pieļaujams, ka sistēma ir netaisnīga
To, ka Covid-19 pandēmija un vienotā nodokļu konta ieviešana vienlaikus nebūt nebija tā labākā kombinācija, atspoguļo arī iepriekš izklāstītais zvērināta advokāta stāsts. Jautāts, vai kavējuma nauda advokātam personīgi ir būtiska summa, advokāts uzsver, ka pati summa nav eksistenciāla un valsts to ātrāk nopelnītu, advokātam darot savu tiešo darbu, nevis staigājot pa tiesām pēc taisnības.
"Taču tas ir principiāls jautājums, kas skar ne tikai mūs – advokātus –, bet ļoti daudzas pašnodarbinātās personas, jo telefonsarunā ar VID amatpersonu, kura mani aicināja apstrīdēt sistēmas aprēķināto nokavējuma naudu, viņa arī atklāti izstāstīja, ka šādu gadījumu kā man esot tūkstošiem. Tie tūkstoši noteikti nav visi, un noteikti pat lielākā daļa nav advokāti, bet arī citas pašnodarbinātas personas ar ļoti dažādiem ienākumu līmeņiem, kurām, "pateicoties" šādai sistēmas absurdai darbībai un VID amatpersonu nespējai vai negribēšanai to labot, arī krietni mazāka nokavējuma naudas summa var būt ļoti sāpīga un nozīmīga. Man jau ir tikai jāsamaksā 30 eiro valsts nodeva par pieteikumu tiesā, bet citās pašnodarbināto grupās pie līdzīga salikuma ir jārēķinās arī ar jurista izmaksām. Turklāt automātiski ieturēto nokavējuma naudu nevarēs jau tāpat atgūt līdz pat tiesvedības beigu iznākumam, kas var aizņemt pat vairākus gadus. Tas ir mūsu pienākums tiesāties un panākt taisnīgu atrisinājumu, jo maksāt kavējuma naudas par jau samaksātiem nodokļiem ir absurda situācija. Nevar būt tā, ka datorsistēma valda pār cilvēkiem un mums vairs nav saprātīgu risinājumu un tādu amatpersonu, kas VID ietvaros šādus risinājumus tomēr spētu rast kļūdainu lēmumu gadījumā!" skaidroja advokāts.
J. Reirs, lūgts komentēt situāciju ar vienotā nodokļu konta sistēmas problēmām, Dienai norāda – nav pieļaujams, ka sistēma ir netaisnīga un rada nelabvēlīgas sekas nodokļu maksātājiem. Saņemot informāciju par iespējamām sistemātiskām problēmām vienotā nodokļu konta sistēmā un automātisko nokavējuma naudas aprēķinu arī godprātīgajiem nodokļu maksātājiem, kuri ir savlaicīgi nokārtojuši savus nodokļu maksājumus pret valsti, finanšu ministrs uzsver, ka šobrīd uzdevis VID atkārtoti rūpīgi izvērtēt situāciju, izanalizēt kļūdas un pārskatīt kļūdainos lēmumus, lai rastu "taisnīgu un konstruktīvu risinājumu, kas nevēršas pret godprātīgajiem nodokļu maksātājiem".
Diena izvēlējās rakstam uzrunāto advokātu vārdus neminēt, lai veidotu godīgu konkurenci. Ļoti iespējams, ka šādu pašnodarbināto ir tūkstošiem un viņu aizstāvība jau ir bizness, proti, jēga ir atklāt problēmu, bet ar kura jurista palīdzību iet uz tiesu, lai klienti lemj paši. Šis nav divu juristu reklāmas raksts. Šis ir stāsts par sistēmu, kas pazemo valsts godprātīgākos nodokļu maksātājus, kas kovida apstākļos nodokļus maksāja avansā.
Zvērināta advokāta palīga stāsts
Uzrunātajam zvērināta advokāta palīgam ir līdzīga ķeza ar nomaksātu nodokļu kavējuma maksu, tikai summa ir mazāka – nepilni 107 eiro. Arī viņš iesniedzis pieteikumu tiesā, un šajā lietā jau ir pat saņemti VID skaidrojumi par pieteikumu tiesai. Situācija veidojas mazliet citādi nekā iepriekšminētajam zvērinātam advokātam, tomēr ir saskatāmas ļoti zīmīgas kopsakarības, kas liek domāt, ka nebija melojusi VID amatpersona telefonsarunā ar zvērinātu advokātu, atklājot, ka šādi gadījumi nav tikai atsevišķas sistēmas kļūdas, bet varētu būt sistemātiski un mērāmi tūkstošos.
Advokāta palīgs arī 2020. gadā labprātīgi maksājis avansa maksājumus vairākos maksājumos atbilstoši VID vēl pirms obligāto avansa maksājumu atcelšanas aprēķinātām summām. Pēc viņa vārdiem, 2020. gadā avansā pilnībā tika samaksāta tāda summa, kāda būtu bijusi jāmaksā arī tad, ja avansi nebūtu atcelti. Šos samaksātos avansa maksājumus advokāta palīgs arī norādījis attiecīgajā 2021. gadā iesniegtajā deklarācijas ailē, kā arī 2021. gadā, kā viņš norāda, noteiktajos termiņos veicis arī nodokļu piemaksu, kas izveidojusies kā starpība starp samaksāto avansu un faktiski maksājamo nodokli no 2020. gada ienākumiem.
2021. gada oktobrī, jau krietnu laiku pēc deklarācijas iesniegšanas un nodokļu maksājumu veikšanas, viņš saņēmis vēstuli no VID, ka deklarācijā norādīto avansā samaksāto summu apmērs esot jāmaina, ierakstot attiecīgajā ailē tādas avansa summas, kā VID bija aprēķinājis 2020. gadā līdz brīdim, kad obligātie avansa maksājumi tika atcelti. Tātad kļūda atbilstoši VID norādītajam bijusi tehniska – deklarācijā kā maksātais avanss tika norādīta summa, ko advokāta palīgs 2020. gadā samaksāja labprātīgi, nevis tā, ko bija aprēķinājis VID, kas bija krietni mazāka summa un, pēc VID norādītā, esot bijusi jānorāda deklarācijā.
Advokāta palīgs izpildījis VID vēstulē teikto un ierakstījis deklarācijā mazākas samaksātās avansa summas, nekā VID pieprasījis, jo viņam nebija un nav nekādu šaubu, ka visi nodokļu maksājumi jebkurā gadījumā tika samaksāti noteiktajos termiņos un tas, ko VID lūdza darīt, ir vienīgi deklarācijas tehniska precizēšana. Pēc visām veiktajām darbībām 2021. gada oktobrī, iesniedzot precizētu deklarāciju, sistēmā automātiski parādījās aprēķināta nokavējuma nauda nepilnu 107 eiro apmērā. Proti, pēc VID aicinājuma precizējot deklarāciju, sistēma šo precizēto deklarāciju ar tajā norādītajām avansa summām uztvēra kā iesniegtu tikai 2021. gada oktobrī un attiecīgi arī nodokļu summas par samaksātām sāka "uzskatīt" tikai 2021. gada oktobrī.
"Tā ir paradoksāla un absolūti muļķīga situācija, ka gadījumā, ja es kā nodokļa maksātājs labprātīgi valstij neko nebūtu samaksājis avansā 2020. gadā un maksājis iedzīvotāju ienākuma nodokli tikai pēc faktiskajām summām 2021. gadā, man šādi nodokļu kavējumi nekad nevarētu rasties. Bet tagad VID datorsistēma rada situāciju, ka es kā persona, kas labprātīgi samaksājusi valstij nodokļus jau avansā un atbilstoši deklarējusi šīs samaksātās summas, biju faktiski kļuvis par nodokļu parādnieku no manis paša avansā samaksātās naudas. Turklāt manā gadījumā jau pirmajā sarunā nebija nekā saprotoša no VID puses. Ieraugot, ka sistēmā aprēķināta un no citiem manis veiktajiem nodokļu maksājumiem ieturēta kaut kāda nokavējuma nauda, biju pārliecināts, ka radusies kāda muļķīga kļūda, zvanīju VID amatpersonai, kura man sūtījusi vēstuli ar aicinājumu labot deklarāciju. Bet viņa apgalvoja, ka viss korekti un tik tiešām sistēma tā strādā. Apstrīdot šo lēmumu, saņēmu VID ģenerāldirektores pienākumu izpildītājas I. Kārkliņas atbildi, kuras doma bija, ka viss esot kārtībā un nokavējums ir aprēķināts pareizi! Rezultātā es sapratu, ka VID datorsistēmas kļūdu un VID amatpersonu nevēlēšanos šo kļūdu labot ir iespējams labot vien ar tiesas palīdzību, jo pašā iestādē acīmredzot dators un tā aprēķins ir visaugstākā patiesība. Ir jau saņemti VID paskaidrojumi par manu iesniegumu tiesā, un tie turpina iesākto – es interpretējot likumus nepareizi, bet neviena VID amatpersona, kas pieņēma lēmumus, atstājot spēkā datorsistēmas aprēķinu, un ar ko esmu runājis par šo tēmu, tā arī nav spējusi atbildēt uz manu jautājumu šajā saistībā – kurš likums paredz VID tiesības iekasēt nokavējuma naudu, ja nav nokavētu nodokļa maksājumu? Manuprāt, to paredz tikai savdabīgi un pretēji likumam strādājoša datorsistēma, taču diemžēl VID amatpersonas, vismaz tās, ar kurām es saskāros šajā lietā, negrib to atzīt, turpinot arī tiesā apgalvot, ka ir pareizi maksāt kavējuma naudu par jau pilnā apmērā un labprātīgi veiktiem nodokļu maksājumiem pagātnē," tā advokāta palīgs, piebilstot, ka šī ir bijusi pēdējā reize, kad viņš brīvprātīgi veicis kādu avansa maksājumu valstij, un turpmāk daudz kritiskāk tiks izvērtēts arī tas, kādus aicinājumus labot vai precizēt deklarācijas nosūta VID amatpersonas, jo šī situācija būtiski iedragājusi viņa uzticību VID amatpersonām un VID kā iestādei kopumā.
Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs par VID tendenci iesaistīties tiesvedībās arī par salīdzinoši nelielām nodokļu summām Dienai norāda: "Jāizvērtē katra procesa nepieciešamība, un VID jābūt individuālai pieejai katrai situācijai. Arī Augstākās tiesas Senāts savos spriedumos ir norādījis, ka VID nevajadzētu tiesāties tiesāšanās pēc. Uzskatu, ka tiesvedībām nav jābūt iestādes pašmērķim, – VID ir jābūt atvērtam un pretimnākošam pret labticīgiem nodokļu maksātājiem un bargiem pret nemaksātājiem un tiesību normu pārkāpējiem."
VID tiesai norāda uz kļūdām
Zvērināta advokāta palīga gadījumā VID ir gatavs tiesāties un pierādīt savu taisnību un jau arī sniedzis paskaidrojumus tiesai, kuri nonākuši arī Dienas rīcībā. "VID paskaidro, ka MK noteikumu Nr. 662 25.2 apakšpunkts nosaka, ka deklarācijas D3 pielikuma 26. rindā Nodokļa avanss norāda iedzīvotāju ienākuma nodokļa no saimnieciskās darbības aprēķināto avansa apmēru. Ievērojot minēto, pieteicējs deklarācijā nepamatoti norādīja XXXX eiro, jo labprātīgi samaksātais nodoklis nav jāiekļauj D3 pielikuma 26. rindā kā avansā samaksātais nodoklis, jo tas deklarācijā ir iekļaujams tikai gadījumos, ja ir avansa aprēķins. Par minēto VID informēja pieteicēju 2021. gada 4. oktobrī. Ievērojot minēto, pieteicējs, sākotnēji iesniedzot deklarāciju, bija aizpildījis neprecīzi, un VID, konstatējot neatbilstības, lūdza pieteicēju veikt labojumus. Attiecīgi pēc precizētās deklarācijas iesniegšanas palielinājās katrā samaksas termiņā maksājamā summa.
Kā jau VID lēmumā norādīja, tā kā pieteicējs iesniegtajā deklarācijā par 2020. gadu deklarēja un aprēķināja budžetā maksājamo nodokli XXX eiro, savukārt pēc iesniegtās precizētās deklarācijas pieteicējam aprēķinātais budžetā maksājamais nodoklis XXXX eiro (par decimālkārtu vairāk), tad attiecīgi par trūkstošo nodokļa summu aprēķināma nokavējuma nauda par periodu no nākamās dienas pēc konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa iestāšanās līdz precizētās 2020. gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas dienai," teikts VID skaidrojumā Administratīvā rajona tiesai, tālāk norādot, ka VID pareizi koriģējis maksājamo nodokļa apjomu un aprēķinājis kavējuma naudu.
Jautāts, kādēļ VID norāda uz samaksāto nodokli, kas ir trīszīmju skaitlis, un precizēto deklarāciju, kur ir četrzīmju skaitlis, zvērināta advokāta palīgs paskaidro: "Ir būtiski saprast vienu – precizētā deklarācijas iesniegšana 2021. gada oktobrī nekādā veidā nepalielināja un nevarēja palielināt no manas puses maksājamos nodokļus, tā tikai tehniski un matemātiski samainīja vietām manis deklarācijā norādītās samaksātās avansa maksājumu summas un 2021. gadā piemaksājamās deklarācijā uzrādītās iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas, kuras visas pilnā apmērā un līdz pēdējam centam biju samaksājis noteiktajos termiņos jau 2020. gadā un 2021. gada vasarā, un to es bez jebkādām šaubām varu ikvienam pierādīt. Turklāt man nav nekādu šaubu, ka to, ka faktiski viss bija samaksāts laikus, zina arī VID. Nevis nodokļa summas palielinājās, bet VID sistēma strādā tā, ka, iesniedzot precizētu deklarāciju oktobrī, avansā deklarācijā tika norādīta mazāka summa, nekā faktiski biju samaksājis, un tādēļ VID datorsistēma 2020. gadā manis avansā samaksātos un 2021. gada vasarā piemaksātos nodokļu maksājumus, kuri jau bija ieskaitīti VID vienotajā kontā, reāli "atrada" un attiecināja uz samaksātajiem nodokļiem tikai 2021. gada oktobrī tā, it kā šie nodokļi būtu samaksāti nevis 2020. gadā un 2021. gada vasarā, bet 2021. gada oktobrī, kad iesniedzu precizētu deklarāciju. Nebūtu sniedzis precizētu deklarāciju, šāds sistēmas aprēķināts "kavējums" vispār nevarētu rasties. Taču tā strādā VID datorsistēma, un diemžēl tā šai datorsistēmai seko arī VID amatpersonas, uzskatot un mēģinot pierādīt, ka ir pareizi un korekti rēķināt nokavējuma naudu par laikus samaksātiem nodokļiem."
Dators saka – cilvēks dara
Tātad jāsecina, ka advokāta palīga situācija ir ļoti līdzīga situācija kā minētajam zvērinātam advokātam, ar to atšķirību, ka zvērināta advokāta gadījumā sistēma pati pēkšņi "atrada" 2020. gada maksājumus, bet palīga gadījumā tie "atradās" pēc labotas deklarācijas iesniegšanas. Abos gadījumos jāsecina, ka nokavējuma nauda ir sarēķināta par jau nomaksātiem nodokļiem kā kavējuma nauda, kas izklausās absurdi.
J. Reirs Dienai turklāt norāda, ka nokavējuma naudas aprēķina un nodokļu uzrēķinu sistēma, viņaprāt, būtu jāsāk pārskatīt arī kopumā, veicot fundamentālas izmaiņas: "Pienācis laiks pārskatīt un izvērtēt nokavējuma naudu un uzrēķinu noteikšanas kārtību kā tādu. Šī sistēma ir veca, morāli novecojusi un vairs neatbilst mūsdienu izaicinājumiem un iespējām. Kad tā tika veidota, vēl nebija tādu datu bāzu un iespēju, piemēram, novērtēt nodokļu nomaksas disciplīnu, saistītos uzņēmumus un citas, kādas ir šodien. Nokavējuma naudu sistēma ir jāmaina, konsultējoties ar uzņēmēju organizācijām."
Noslēgumā jāpiebilst, ka līdzīgi jautājumi kā finanšu ministram Jānim Reiram tika nosūtīti arī Valsts ieņēmumu dienesta Komunikācijas daļai, tos adresējot VID ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei. Nosūtījām tos 22. jūnijā. Vēlāk autoru informēja, ka atbildes būs 14 darba dienu laikā, proti, 14. jūlijā. Ievērojot, ka pārraugošās ministrijas ministrs ir atbildējis, Diena atļaujas tehniskos skaidrojumus atstāt uz vēlāku laiku, jo, ja patiesi šāda problēma eksistē simtiem vai tūkstošiem pašnodarbināto, tad tai pēc iespējas drīzāk jākļūst publiskai.