Jaunajai VID ģenerāldirektorei Cīrulei ir ilggadēja vadības pieredze apdrošināšanas uzņēmumos Balta un Gjensidige Baltic, tostarp apdrošināšanas akciju sabiedrības Balta valdes locekļa amatā. Cīrulei ir maģistra grāds uzņēmumu un organizācijas vadīšanā.
Konkursa komisija Cīruli atzina par labāko un atbilstošāko pretendentu VID ģenerāldirektora amatam izvirzītajām prasībām, vērtējot gan viņas piedāvāto redzējumu, gan vadības kompetenču novērtējumu - stratēģisko redzējumu, komandas vadīšanu, attiecību veidošanu un uzturēšanu, pārmaiņu vadīšanu un orientāciju uz rezultātu sasniegšanu. Cīrule ieguva visaugstāko vērtējumu konkursa mutiskajā daļā un vadības kompetenču novērtēšanā.
Pretendentus vērtēja finanšu ministres izveidota komisija - tās vadītājs Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš un komisijas locekļi - Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš un finanšu ministres biroja vadītājs Ringolds Beinarovičs. Trešajā konkursa kārtā pretendentu vadības kompetences vērtēja neatkarīgi personālvadības speciālisti.
Kā vērtēšanas procesa novērotāji bija pieaicināti pārstāvji no Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes.
Lai nodrošinātu efektīvāku atlases procesu, Valsts kanceleja piesaistīja personālatlases kompāniju, kas veica darba tirgus izpēti, uzrunāja un motivēja atbilstošus pretendentus piedalīties konkursā. Kopumā tika uzrunāti vairāk nekā 100 potenciālie pretendenti.
Jau vēstīts, ka Valsts kanceleja 6. septembrī izsludināja atkārtotu konkursu uz VID ģenerāldirektora amatu. Vakancei pieteicās 19 pretendenti.
No 2015. gada septembra valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju atlasi centralizēti veic Valsts kanceleja. Atlases kārtība līdzās atklātības kritērijam paredz nodrošināt pēc vienotiem principiem organizētus konkursus uz vadītāju amatiem valsts tiešās pārvaldes iestādēs.
Šogad jūnija vidū izsludinātais pirmais atklātais konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu beidzās bez rezultāta, jo komisija pieņēma lēmumu nevienu no pretendentiem nevirzīt uz atlases trešo kārtu vadības kompetenču izvērtēšanai. Pēc tam Reizniece-Ozola mēģināja dienesta vadītāju atrast neformālās sarunās un izraudzījās Valsts vides dienesta ģenerāldirektori Ingu Koļegovu, kura gan atsauca savu kandidatūru. Kā vēlāk izrādījās, VID izvērtēja Koļegovas administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un secināja, ka viņa valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījusi pilnīgu un patiesu informāciju par liela apjoma darījumiem.
Jau arī izskanējis, ka Cīrulei VID vadītājas amatā būs darba pilnas rokas - jāapvieno Finanšu un Muitas policijas, līdz gada beigām jāsagatavo VID stratēģija nākamajiem trīs gadiem, turklāt katru dienu jāizskata vairāk nekā desmit sūdzības par pakļautībā esošo darbinieku lēmumiem.
Tāpat jaunajai VID vadītājai viens no pirmajiem darbiem būšot aptuveni 500 darbinieku atlaišana, lai ietaupīto naudu izmantotu algu paaugstināšanai. Tas izlemts vēl pirms jaunās vadītājas atrašanas, vēstīja raidījums Nekā personīga.