Kā, no jūsu – nu jau kā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja – pozīcijām raugoties, izskatās visa šī situācija ar jaunā finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) lēmumu tomēr neaizrotēt uz citu amatu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, kā to bijāt sācis jūs, bet iztikt ar aizrādījuma izteikšanu? Jūs uzticaties Jaunzemes spējai nodrošināt budžetā izvirzīto nodokļu ieņēmumu mērķu izpildi?
Ja mēs runājam par nodokļu plāna izpildi, tad es neredzu draudus, jo ne jau no VID vadītāja tiešā veidā atkarīga nodokļu iekasēšana, tomēr tas ir uzņēmumu darbības rezultāts un uzņēmumi pārsvarā apzinīgi maksā nodokļus, bet tie, kas mums ir uzskaitē par nodokļu nemaksāšanu, ir ļoti neliela daļa.
Bet principā šajā situācijā es problēmu saredzu, un tā nav tikai nodokļu iekasēšanas ziņā, bet attieksmes maiņas ziņā pret uzņēmējdarbību kā tādu. Vērtējot un analizējot šo situāciju, kādēļ VID nesokas šī lieta, pēdējā laikā esmu sev noformulējis, ka šis nav pirmais VID vadītājs, ar kuru izveidojusies šāda situācija, kad sūdzas uzņēmēji un ir novērojamas darba organizācijas problēmas un nepilnības. Un saistīts novērojums – ka VID laikam ir vienīgā valsts institūcija, kuras vadītājam ir dotas milzīgas pilnvaras, pat lielākās valstī. Sodīt, piedot sodus, atlikt sodus utt. Pārsvarā visas kontrolējošās institūcijas ir ar koleģiālu lēmumu pieņemšanas modeli – gan Konkurences padome, gan Valsts kontrole utt. –, tās ir koleģiālas iestādes, kurās ir izstrādātas procedūras, ir skaidra un gaiša lēmumu pārsūdzības sistēma. Līdz ar to mēs, iespējams, nonāksim pie situācijas, ka būs nepieciešams mainīt vispār VID pārvaldību. Varbūt Latvijā vispār nav ierēdņu, kuri būtu spējīgi pārvaldīt tādā pilnvaru apjomā 4,5 tūkstošus darbinieku. Tas ir tāds vispārīgs secinājums no visas šīs situācijas, kas man ir izkristalizējies tieši pēdējā laikā (nav tā, ka man jau ilgi ir bijis tāds plāns). Līdz ar to esmu izsludinājis deputātu pieteikšanos uz Budžeta komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisiju, un šajā diskusijā nopietni iesaistīsies arī parlaments. Es plānoju prezentēt savu redzējumu par nepieciešamajām izmaiņām. Iepriekšējās Saeimas laikā Budžeta komisija veica šīs lielās izmaiņas par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkciju nodošanu Latvijas Bankai, varbūt šīs Saeimas laikā būtu jāizstrādā likums, kas kardināli uzlabotu pārvaldību tieši VID. Un šajā sakarā es varbūt domāju ne tik daudz primāri to, cik vienpersoniski vai nevienpersoniski tiek pieņemti lēmumi, bet ka esošā sistēma neļauj veidot vissvarīgāko sistēmu, kas ir sodīšanā, tas ir, pārsūdzības sistēmu. Faktiski es varu teikt, ka esošajā sistēmā pārsūdzība VID neeksistē, jebkura pārsūdzība tiek noraidīta. Bez iedziļināšanās, bez nekā, tāda šī sistēma diemžēl ir. Līdz ar to man būtu svarīgi, veidojot jaunu sistēmu vai uzlabojot esošo sistēmu, lai būtu reāla pārsūdzība, lai nebūtu tā, ka pārsūdzība nonāk pie tiem pašiem cilvēkiem, kas ir sodu uzlikuši, jo iestājas iestādes solidaritāte "kā tad tā – mans kolēģis ir uzlicis sodu, kā tad es atcelšu" utt., bet visa tā rezultātā cieš uzņēmēji, un te nav runa par negodprātīgiem uzņēmējiem, bet ir daudz arī tādu, kas ir nopietni nodokļu maksātāji, un viņi vienkārši tiek aizvainoti. Un tās ir pilnīgi nevajadzīgas lietas mūsu valstī, kas izriet no personas ambīcijām, no rakstura īpašībām utt.
Jūs runājat par nepieciešamību saskaldīt to milzīgo ietekmi, kas sakoncentrēta vienpersoniski VID ģenerāldirektora rokās?
Jā. Ja būtu iespējams tādu menedžeri atrast, tad tā nebūtu problēma, bet mūsu 30 gadu pieredze liecina, ka tomēr nav mums tādu menedžeru. Ir privātajā sektorā, no kura, protams, neviens uz VID nepāries. Igaunijas paraugs, kad augsta ranga starptautiskas kompānijas menedžeris pārnāca uz VID, sakārtoja, – tas ir izņēmums, nevis standarts, igauņiem vienkārši paveicās. Mums pagaidām neveicas. Varbūt ir jādara tā, ka jāvērtē institūcijas, kas strādā sabiedrībai pieņemamāk, un tur visur ir koleģiāla pārvaldība vai nu caur valdi, vai padomi, kas sastāv no trim vai pieciem cilvēkiem. VID ir jāveido jauns pārvaldības modelis, kas sevi jau ir pierādījis citās institūcijās, un man lielais uztraukums ir, tieši redzot daudzās problēmas pārsūdzību jomā.
Jūsu galvenais pārmetums tātad ir, ka Jaunzemes vadībā pārsūdzības par nodokļu uzrēķiniem pārsvarā tiek atteiktas?
Tieši tā, un pat lepojas ar to, ka mums 99% pārsūdzību ir noraidītas vienas iestādes ietvaros. Tas nozīmē, ka vispār netiek uzklausīti uzņēmēji, un tie nav uzņēmēji, kuri, teiksim tā, shēmo, tie nevēršas institūcijā ar sūdzībām, vēršas tie, kas ir nopietni nodokļu maksātāji, kuri miljonos maksā nodokļus, bet viņu pārsūdzības netiek ņemtas vērā. Ir situācija, ka tu pārsūdzi tam pašam, kas ir izskatījis.
Ar ko jūs šos savus plānus esat apspriedis, teiksim, ar jauno finanšu ministru, ar premjeru?
Es esmu vienreiz prezentējis [partijas] valdē, bet tas bija kopējā diskusijā par valsts pārvaldes uzlabošanas jautājumiem vispār. Bet es arī esmu informējis, ka veidošu šādu Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisiju, plus arī [partijas biedre, šobrīd izglītības un zinātnes ministre Anda] Čakša, stājoties uz laiku Budžeta komisijas vadībā, prezentēja darāmos darbus, un viens no tādiem bija arī šāda pārvaldības procesa izveidošanas nepieciešamība. Tas jau nebija viņas uzstādījums, bet viens no politiskās partijas [Jaunās Vienotības] jautājumiem.
Tad tur nav domstarpību, jūs jūtat partijas atbalstu tajā?
Nē, mēs neesam sākuši vēl šo lietu, esmu ar dažiem kolēģiem šo informāciju apspriedis, tur ir pilnīga loģika, jo mēs redzam, ka tajās institūcijās, kurās vara ir koleģiāla, nav tādu problēmu kā šeit, kur tā vara laikam ir par lielu, ja cilvēks nevar panest.
Es tādēļ jautāju, vai jūsu galvenā kritika ir, ka Jaunzeme atsaka vairākumu pārsūdzību, jo problēmas risinājumu diez vai var pakārtot konkrētam ģenerāldirektoram. Jūs pats norādījāt, ka vēsturiski kritiku ir saņēmuši, šķiet, visi VID ģenerāldirektori. Un, ja patin atpakaļ, lielākie skandāli un aizdomu ēnas drīzāk bijušas par to, ka pārsūdzības nevis atsaka, bet apmierina necaurspīdīgā procesā.
O, jā, nesen tas gadījums, kad nedēļas laikā pārskaitīja tiesu izpildītājam mežonīgas summas miljonos! [Runa ir par skaļu rezonansi ieguvušo VID lēmumu 2021. gada vasarā pēkšņi atteikties no sprieduma pārsūdzēšanas gadiem ilgušā tiesvedībā ar nodokļu parādnieku a/s Krāsainie lējumi un pārskaitīt šim tobrīd jau maksātnespējīgajam uzņēmumam 6,5 miljonus eiro – red.] Citiem desmit gadus veic pārsūdzības, te nedēļas laikā pārskaita administratoram, un tas nekādi neiespaido uzņēmējdarbību [jo uzņēmums jau ir maksāt nespējīgs un saimniecisko darbību neveic – red.], tas ir arī interesants gadījums, jā.
Bet tomēr, kā jūs vērtējat, ka lēmums par VID ģenerāldirektores rotāciju, kuru jūs, no finanšu ministra amata aizejot, atstājāt vienā situācijā, tagad faktiski mēneša laikā kopš valdības maiņas ir apgriezies kājām gaisā? Jūsu atbilde uz notikušo vienkārši ir, labi, tad paralēli veicam ilgspēlējošas, sistēmiskas izmaiņas VID?
Nē, ja tādā griezumā, tad varbūt es atbildēšu, ka es savu viedokli esmu izteicis – Jaunzemes kundze nav spējīga šo iestādi vadīt. Es neticu par kaut kādu viņas negodprātību, kas presē parādās, par kaut kādām sarunātām lietām – nekādā gadījumā, es tikai uzskatu, ka viņa kā menedžeris nav kvalificēta šim amatam. Viņa tagad ir pa četriem gadiem ieguvusi zināšanas ēnu ekonomikas apkarošanā utt., viņa ir ļoti laba kā eksperte, un es viņai redzēju vietu Finanšu ministrijā, kur viņas pakļautībā nebūtu liels kolektīvs, kur viņa varētu veidot šo nodokļu politiku, ēnu ekonomikas apkarošanas politiku, to pieredzi, kas iegūta VID, pārnesot uz likumiem. Jo bieži ir tā, ka iestādes uz jautājumu "bet kādēļ tu to neizdarīji?" atbild ar "jo likums to neļauj". Bet tieši iestādes jau ir tās, kas veido atgriezenisko saiti, lai pateiktu deputātiem, kuri likumi ir jālabo, un tā būtu laba lieta. Protams, par lēmumu, kāds tika pieņemts [attiecībā uz jaunā finanšu ministra, partijas biedra Arvila Ašeradena aprobežošanos ar aizrādījuma izteikšanu Jaunzemei, nevis viņas aizrotēšanu darbā citā amatā – red.], es nekomentēšu, jo arī neesmu komentējis Danas Reiznieces-Ozolas [Reira priekšteces finanšu ministres amatā] darbu, uzskatu, ka tas nav korekti, un uzskatu, ka valstī ir viens finanšu ministrs, nevis vairāki. Līdz ar to ne Danu es komentēju, ne arī Arvilu. Mans uzskats bija manās darbībās, un, protams, katram cilvēkam ir tiesības uz savu viedokli, uz savu vērtējumu, varbūt kaut ko pamanīja Ašeradena kungs tādu, ko es nepamanīju, varbūt kaut kādas iespējas. Jo es pats par sevi arī esmu vairākkārt publiski teicis, ka esmu vairāk terapeits, nevis ķirurgs, ka esmu daudz mēģinājis runāt, lai šo iestādi kaut kā varētu vērst par piemēru uzņēmējdarbības apkalpošanai. Bet tādas tās [jaunā finanšu ministra] darbības ir, es pilnībā respektēju, un arī tas, ka, redzot tās problēmas un ar to pieredzi, ka ir jāmaina VID pārvaldības modelis un pārvaldības sistēma.
Labi, jūs sakāt, ka neredzat pamatu aizdomām par iespējamu Jaunzemes negodprātību, problēma ir tikai viņas nepiemērotībā VID ģenerāldirektores amatam. Bet tad atbildība kaut vai par pēdējo lielāko skandālu, kas nāca gaismā īsi pirms vēlēšanām, par safabricētu kriminālprocesu pret uzņēmēju, lielu nodokļu maksātāju, un centieniem no viņa izspiest kukuli – tā gulstas tikai uz tām iesaistītajām VID amatpersonām, kuras pieķēra, uz vidējā līmeņa vadītājiem?
Tur nebija vidējais līmenis, tik augsta līmeņa VID amatpersonas nekad nav tikušas aizturētas, pie kam nevis [tikai] uzrādot apsūdzības, bet paturot apcietinājumā. Nu, tas bija skandāls, bet tur es neredzu viņas [Jaunzemes] iesaisti, es redzu sekas no tā, par ko esmu cīnījies visus šos četrus gadus, – informēt sabiedrību par jebkuru pārkāpumu VID. Vājam vadītājam liekas, ka jebkura negatīva informācija par viņa iestādi ir slikta, bet man liekas, ka sabiedrībai ir jāzina un sabiedrība reaģē uz pārmaiņām vai attīrīšanos iestādē tad, kad tā zina un kad pati iestāde informē par visiem pārkāpumiem, nevis tad, kad žurnālisti uzrok kaut ko, un tad ir jātaisnojas. Ja tās situācijas atkārtojas ik pēc pusgada gan par 20 un vairāk muitnieku aizturēšanu, gan par gadījumu ar kukuļa izspiešanu, gan par citām lietām… Katra iestāde, prokuratūra, izmeklēšanas iestādes paziņo, vienmēr atrod to vienu teikumu, jo Jaunzemes kundze vienmēr saka "man neļāva paziņot izmeklētājs vai kas". Vienmēr var atrast vienu teikumu, kas neietekmē izmeklēšanu, un informēt sabiedrību, jo tas ir svarīgi. Iedomājieties, iestādē, kurā ir 4,5 tūkstoši darbinieku, kurā pārsvarā strādā godprātīgi cilvēki un ir nelaimīgi par to, kas notiek iestādē, jo tas apkauno gan viņus, gan viņu godaprātu, gan viņu ģimenes, jo tie daži cilvēki, kurus piesedz, un to piesegšanu izdara nevis tiešā veidā, bet neinformējot sabiedrību par pārkāpumiem, un tas, kas grib veikt pārkāpumus, padomā: "O, forši, es daru, es pārkāpju, skaidrs, ka vadība klusēs!" Tas jau to veicina – nevis ka vadība vai Jaunzemes kundze piedalās tajā visā, bet viņa caur nepareizu izpratni par sabiedrības informēšanu veicina to. Es uzskatu, ka informēšana par pārkāpumiem ir prevencija, lai šādu noziegumu nebūtu.
Jūs nepieļaujat, ka, Jaunzemei atgriežoties, var sekot vēl atlūgumi no vadošiem VID darbiniekiem? Mēs redzējām, ka brīdī, kad šī situācija ar viņas aizrotēšanu mainījās, atlūgumu iesniedza Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš, kura laikā ir virzītas ietekmīgas intereses skarošas izmeklēšanas. Šāds pavērsiens rada arī aizdomas, vai visa šī situācijas maiņa nav izdevīga kādiem shēmotājiem.
Es domāju, ka tas tiešām neuzlabos, nedomāju, ka būs masveida aiziešana, bet tas, ka cilvēkiem būs apātija un tā dzirksts, kas parādījās, teiksim, oktobrī, novembrī, ar kādiem priekšlikumiem nāca, kā strādāja, domāju, ka tas tiešām apdzisīs. Ar Podiņa kungu jau ir interesanti, ka viņš par šo pēdējā lielajā skandālā iesaistīto darbinieku, par šo personāžu pārkāpumiem Jaunzemi brīdināja jau vasaras sākumā, un varbūt, ja viņa brīdinājumi būtu ņemti vērā, tad arī nebūtu šī skandāla. Šie viņa brīdinājumi tika ignorēti. Nu, tagad būs situācija, kad jebkura iniciatīva nebūs izrādāma. Tas ir viens no rādītājiem, vai vadītājs ir vai nav spējīgs [profesionāli vadīt iestādi], un, teiksim, neiecietība pret kritiku, pārkāpumu slēpšana – tas jau vien liecina, ka tur iestājas vesela ķēde ar sekām. Nododot vienkārši uz leju direktīvu, frāzi, tas nedarbojas. Kā šodien Saeimas ārpolitikas debatēs teica premjers, tas mums ir mantojums no padomju laikiem – šī burta kalpība. Tāpēc mēs visu laiku stāstām par Igaunijas VID kā piemēru, kur atnāca jaunais vadītājs, atvēra iestādi, padarīja to radošu, mainīja attieksmi pret nodokļu nomaksu.
Jūs ļoti diplomātiski atbildējāt, kad es jums kā Budžeta komisijas vadītājam jautāju attieksmi pret Jaunzemes atstāšanu VID ģenerāldirektores amatā. Tad es jums pajautāšu kā politiķim, kura partijas biedri ir apturējuši viņam principiālu lēmumu, ar kuru jūs atklāti gājāt uz valdību kā finanšu ministrs. Vai jūs nejūtaties politiski nodots, un vai nav sajūta, ka pēc vēlēšanām pēkšņi parādījies kritērijs nevirzīt jūs atkārtoti finanšu ministra amatam, jo, par spīti daudzajiem plusiņiem, palikāt pirmais aiz svītras savā vēlēšanu apgabalā, nebija drīzāk lēmums, lai nosargātu Jaunzemi?
Nē, nē. To es pilnībā izslēdzu, jo šī saruna mums bija uzreiz pēc vēlēšanām ar [premjeru Krišjāni] Kariņu un mēs par to arī vienojāmies. Un tas [par neievēlēto politiķu nevirzīšanu ministru amatiem – red.] nebija uzstādījums, tā bija diskusijas laikā radusies ideja, teiksim tā. Bet tas nekādā gadījumā nav saistīts ar Jaunzemes kundzi, un, cik es sapratu, arī uzreiz pēc vēlēšanām, tad, kad beidzās termiņš dienesta izmeklēšanai un es virzīju šo jautājumu [par Jaunzemes aizrotēšanu] valdības sēdē, neviens neiebilda, arī Ašeradena kungs pirms tam pret to neiebilda, tā ka tur nav nekādā gadījumā saistības ar to. Un lēmumu nobloķēja [bijušais veselības ministrs no A/P Daniels] Pavļuts un [kultūras ministrs no Nacionālās apvienības Nauris] Puntulis, līdz ar to šis lēmums netika pieņemts. Bet partijā neviens pret to neiebilda. Tāpēc es saku – mums valstī ir viens finanšu ministrs un viņa vērtējums, un viņš pagarināja šo likumā noteikto izmeklēšanas laiku un varbūt kaut kādus citus faktus ir atklājis vai devis vēl vienu iespēju.