Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nedeklarēto darba algas ienākumu īpatsvars ir palielinājies par 7,4 procentpunktiem - no 28,2% līdz 35,6%.
VID skaidro, ka 2017.gadā stājās spēkā izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas palielināja nodokļa likmi no 9% līdz 15%. Lai kompensētu radušos papildu nodokļu izdevumus, MUN maksātāji "optimizēja" darba samaksas maksājumus, samazinot deklarētos ienākumus un palielinot nedeklarētos ienākumus.
2017.gadā nedeklarētās MUN saistības veidoja 35,6 miljonus eiro, savukārt 9,2 miljoni eiro bija nodokļu maksātāju deklarētās, bet nesamaksātās MUN saistības. Iemaksai deklarētais MUN 2017.gadā bija 92,83 miljoni eiro.
VID norāda, ka 2017.gadā MUN plaisa veidoja 34,9% no visām potenciālajām MUN saistībām, kuras būtu iekasējamas ar nosacījumu, ka visi MUN maksātāji izpilda visas savas nodokļu saistības. Salīdzinot ar 2016.gadu, MUN plaisa ir pieaugusi par 6,3 procentpunktiem.
Nodokļu plaisa ir nedeklarētās un deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas attiecība pret potenciālo nodokļu masu, kas tiktu aprēķināta un iekasēta ar nosacījumu, ka visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpilda savas nodokļu saistības.
MUN maksātāju nozares ar lielāko nedeklarētās darba algas īpatsvaru 2017.gadā bija datorprogrammēšana (63,1%), sauszemes transporta palīgdarbības (62,8%), taksometru pakalpojumi (55,9%), citi informācijas tehnoloģiju un datoru pakalpojumi (47,9%), reklāmas aģentūru pakalpojumi (38,5%), uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi, konsultēšana nodokļu jautājumos (37%).
Veicot nedeklarētās algas riska vērtējumu visām MUN režīmā strādājošo komersantu veidotām darba vietām, 30% darba vietu šāds risks nav konstatēts, bet 52% darba vietu saņemtā nedeklarētā alga pārsniedz 1200 eiro, norāda VID.
5% MUN darba vietās nedeklarētā alga pārsniedz 10 000 eiro gadā. Lielākā daļa no šīm darba vietām ir datorprogrammēšanas nozarē, un to darba ņēmēju demogrāfiskais profils ir vīrieši vecumā no 20 līdz 40 gadiem.
Par personām ar relatīvi augstu nedeklarētās algas risku, tā saucamo "aplokšņu algas" risku, tiek uzskatītas personas, kurām identificēti MUN nedeklarēti ienākumi, kas pārsniedz 1200 eiro gadā. Šīm augsta riska personām veikta demogrāfiskā un ekonomiskā stāvokļa profilēšana.
2017.gadā augsta riska personām nedeklarētie ienākumi veidoja vidēji 46% no kopējiem ienākumiem. Lielākā daļa no minētajām personām aploksnē saņem vidēji 21% līdz 70% no kopējā ienākuma.
Lielākie nedeklarētās algas riski ir konstatēti tām personu grupām, kurām pastāv lielāki diskriminācijas riski darba tirgū, tas ir, gados jauniem darba ņēmējiem vecumā aptuveni līdz 30 gadiem, kā arī pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēkiem. Darba ņēmēju dzimumam riska izplatībā nav būtiskās nozīmes.
Vērtējot matrimoniālo stāvokli, redzams, ka dominē neprecēti vīrieši un sievietes, ko VID skaidro ar gados jaunu augsta riska personu lielu īpatsvaru MUN darba ņēmēju vidū - aptuveni 58%.
Nedeklarētās algas saņēmēju īpatsvara sadalījums pa reģioniem attiecībā pret kopējo MUN darba ņēmēju skaitu reģionā ir vienmērīgs, tomēr Latgales reģionā tas ir vislielākais - 56%. Augsta riska personu vidū dominē Rīgas reģions ar 66%, kas atspoguļo kopējo darba vietu sadalījumu Latvijas darba tirgū.
Tāpat VID informācija liecina, ka augsta riska personām visbiežāk nepieder nekustamie īpašumi: 78% no kopējā skaita nepieder zeme, 98% nepieder būvju īpašumi, bet 73% nepieder telpu grupu īpašumi (lielākoties dzīvokļi).
Kaut arī kopējā augsta riska personu sarakstā ir atrodamas atsevišķas personas ar lielu nekustamo īpašumu skaitu, šādas situācijas ir izņēmums. Tādējādi VID secina, ka MUN maksātāju izmaksātās "aplokšņu algas" nav finansējuma avots nekustamo īpašumu iegūšanai.
Augsta riska personām relatīvi bieži pieder vieglie transportlīdzekļi - 67% augsta riska personām nepieder vieglie transportlīdzekļi, bet 28% pieder viens transportlīdzeklis. Jauni automobiļi, kas nav vecāki par trīs gadiem, analizējamai personu grupai ir relatīvs retums - tikai 158 augsta riska personām pieder transportlīdzeklis un 255 šādām personām transportlīdzeklis ir turējumā, kas attiecīgi ir 0,3% un 0,5%.
VID norāda, ka pastāv relatīvi neliels "aplokšņu" algu saņēmēju segments, kuru labklājība ir pietiekami augsta un kuri, iespējams, apzināti piedalās ēnu ekonomikā - lielākoties tās ir personas, kas aploksnē saņem vairāk nekā 10 000 eiro gadā un kuru profesija (programmēšanas specialitāte) un demogrāfiskās īpašības (jauni vīrieši) neliecina par kādām objektīvām problēmām darboties legālos darba tirgus segmentos un gūt ievērojami lielākus legālus ienākumus.
Savukārt otrajā lielākajā segmentā iekļaujas cilvēki, kuri ir spiesti piedalīties ēnu ekonomikā. VID ieskatā, visticamāk, šādu situāciju sekmē diskriminācija darba tirgū pēc demogrāfiskām pazīmēm (vecuma, dzimuma) un ekonomiskie motīvi. Neskatoties uz ilgstošo iesaistīšanos ēnu ekonomikā (analizēts trīs gadu periods), augsta riska personu labklājība nav būtiski labāka par citu nodarbināto materiālo stāvokli.