VID vadītāja amata konkursu varētu izsludināt jūlijā

Viņa uzsvēra, ka, lai arī VID vadītāja pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā ļoti labi tiekot galā ar pienākumiem, iestādes vadītāja amata konkursa izsludināšanu netiks vilkta garumā. "Paredzams, ka jūlijā paspēsim izsludināt konkursu, bet pirms tam jāsaprot, ko mainīt konkursa procesā," piebilda ministre.

Šonedēļ Reizniece-Ozola plāno tikties ar Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, lai pārrunātu iespējamos uzlabojumus un izmaiņas VID vadītāja amata konkursa atlases procesā. Pēc viņas teiktā, uzlabojumi nepieciešami, lai komisijai, beidzot darbu un nododot VID vadītāja amata kandidātu finanšu ministrei virzīšanai valdībā, būtu iespējams kvalitatīvāk izvērtēt pretendentu reputācijas riskus.

Tāpat Reizniece-Ozola norādīja, ka VID vadītāja amata konkursā varētu tikt mainīta personāla atlases kompānija, lai nodrošinātu plašāku un atšķirīgāku pretendentu loku. Vēl arī esot jāvienojas ar drošības iestādēm par to, kā notiks pretendentu pārbaude pirms kandidātu publiskas pasludināšanas.

Jau ziņots, ka Māris Skujiņš atsauca savu pieteikumu VID ģenerāldirektora amatam.

"Melu kampaņas organizatori un tās tiražētāji medijos ir uzvarējuši. Nācu ar izsvērtiem piedāvājumiem un skaidru vīziju par VID attīstību. Priecājos, ka tie tika atzinīgi novērtēti gan atlases komisijā, gan sarunā ar ministri, gan sarunās ar nozaru organizāciju pārstāvjiem, gan frakcijās. Šodien informēju Drošības policiju par melu kampaņas indikācijām, kas bija manā rīcībā. Pēdējās dienas ir spilgts apliecinājums politiskās kultūras purvam visnožēlojamākajā veidā. Šī epizode ir zaudēta, bet ilgtermiņā būsim uzvarētāji. Par savu lēmumu informēju ministri un Valsts kancelejas direktoru. Atvainojos savai ģimenei par pēdējo dienu elli," teikts Skujiņa paziņojumā.

Pirms oficiāla lēmuma pieņemšanas bija paredzēts sagaidīt Valsts kancelejas (VK) rosinātās atkārtotās pārbaudes rezultātus par Skujiņa iespējamo saistību ar skandālos iepīto uzņēmēju Māri Martinsonu.

Skujiņa iespējamo saistību ar Martinsonu, kurš bija aizturēts Latvijas Bankas prezidenta Ilmāram Rimšēviča krimināllietā, Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma apliecināja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Viņš nolēma vērsties Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, kā arī Drošības policijā, lai šos apstākļus vēlreiz pārbaudītu.

Laikraksts Diena vēsta, ka Skujiņš bijis finanšu direktors koģenerācijas projektu attīstītājā Energo Capital. Kā galvenie Energo Capital attīstīto koģenerācijas projektu investori, bijuši Martinsons un bijušais Parex bankas līdzīpašnieks Viktors Krasovickis.

Skujiņš Energo Capital amatu ieņēmis no 2012. gada februāra līdz oktobrim. Pie saviem sasniegumiem šajā amatā viņš min sarunas ar dažādām bankām un kredītiestādēm par kopumā 34 miljonu eiro kredītiem celtniecības darbiem, aprīkojuma iegādei un apgrozāmo līdzekļu iegūšanai Energo Capital investīcijām biomasas koģenerācijas elektrostaciju attīstībā. Skujiņš uzņēmumā arī vadījis juridisko, vides un biznesa izpēti, lai iegūtu banku aizdevumus. Tagad Energo Capital izgājis maksātnespējas procesu un palicis valstij parādā 135 495 eiro nenomaksātos nodokļos, vēsta Diena.

Jautājums par Skujiņa darbu Energo Capital esot izskanējis VID vadītāja pretendentu atlases gaitā, bet viss, ko viņš varējis paskaidrot, ka atbildējis tikai par kredītu piesaisti no bankām un ar Martinsonu nav ne ticies, ne komunicējis. "Es nezināju to, kas man nebija jāzina, es nepārvaldīju finanšu plūsmas, ar to nodarbojās citi cilvēki. Finanšu direktora amats bija amata nosaukums, par kuru vienojāmies, ka tas "smuki skan"," norādījis Skujiņš.

Savukārt laikraksts Neatkarīgā ziņo, ka Skujiņš 2012.gadā ir bijis SIA Natural Resources valdes loceklis, īpašnieks un pat likvidators, bet šī uzņēmuma līdzīpašnieks savulaik bijis Martinsons.