Lai gan normatīvajos aktos nav noteikts konkrēts termiņš lietas vispusīgai un objektīvai izskatīšanai, tiesnesim lietas izskatīšanā jāvadās no likumā nostiprinātā "procesuālā ekonomijas principa", kurš noteic, ka tiesnesim lieta jāizspriež tik ātri, cik vien iespējams.
Vienlaikus Tieslietu ministrija apzinās pašlaik tiesās pastāvošo problēmu – lietu ilgstošu izskatīšanu –, kas lielā mērā ir saistīta ar tiesā saņemto prasību un pieteikumu lielo skaitu.
TM uzskata, ka, atbrīvojot tiesas no tādu lietu skatīšanas, kurās nav strīda, un no tām neraksturīgiem pienākumiem, saīsinātos lietu izskatīšanas termiņi un palielinātos tiesu efektivitāte. Līdz ar to tiesas varētu pievērsties tās galvenajai funkcijai – strīda izšķiršanai. Tā ietvaros izstrādāti grozījumi vairākos normatīvatjos aktos, kas paredz atsevišķu tiesu funkciju deleģēšana zvērinātiem notāriem.
Piemēram, no šā gada, lai samazinātu tiesu noslogotību un lietu izskatīšanas termiņu, stājās spēkā jaunā kārtība, atbilstoši kurai bezstrīdus kārtībā laulību var šķirt zvērināts notārs.
Vienlaikus, lai paātrinātu un uzlabotu tiesas procesu gaitu, ministrija jau ir nodrošinājusi daudz būtisku grozījumu izstrādi Civilprocesa likumā.
Piemēram, paredzot ieviest jaunu regulējumu maza apmēra prasībām par naudas vai uzturlīdzekļu piedziņu, kas būtiski paātrinās izskatīšanas termiņus būtiskai daļai no visām tiesas lietvedībā esošajām lietām.
Grozījumi paredz atvieglot tiesas saziņu ar lietas dalībniekiem, veicot darbu pie civillietu sagatavošanas iztiesāšanai, kā arī paplašināt rakstveida procesa izmantošanu civillietu izskatīšanā.
TM plāno izvērtēt arī pasākumus šķīrējtiesu darba un to nolēmuma kvalitātes uzlabošanai, pārskatot šķīrējtiesu darbību regulējošos normatīvos aktus, tādējādi veicinot uzticību šķīrējtiesu institūtam kā alternatīvai valsts tiesām strīdu izšķiršanā.
Attiecībā uz krimināllietu iztiesāšanas termiņu paātrināšanu ir veikti vairāki nozīmīgi grozījumi Kriminālprocesa likumā.
Problēmas saglabājušās attiecībā uz lietu izskatīšanas termiņiem Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā, jo šeit kā apelācijas instances tiesā lieta tika izskatīta vidēji ilgākā laika posmā nekā apgabaltiesās kā apelācijas instances tiesā.
Pēc TM iniciatīvas stājušies spēkā grozījumi likumā, lai virzītos uz vienotu lietu izskatīšanas kārtību trijās tiesu instancēs, kas nozīmē pakāpeniski paredzot, ka visas lietu kategorijas tiek izskatītas rajona tiesās kā pirmās instances tiesā, apgabaltiesās kā apelācijas instances tiesā, savukārt Augstākajā tiesā kā kasācijas instances tiesā.
Tāpat TM plāno pilnveidot regulējumu attiecībā uz procesuālajām sankcijām, proti, lai tās būtu efektīvi, vienkārši piemērojamas, tostarp paredzot iespējas piedzīt no personām, kuru dēļ tika atliktas tiesas sēdes, procesuālos izdevumus, kas saistīti ar tiesas sēžu atlikšanu. Plānots, ka šim regulējumam vajadzētu disciplinēt procesa dalībniekus.
TM arī iecerējusi pilnveidot sūdzību izskatīšanas mehānismu, proti, striktāk ierobežojot procesa dalībnieku iespējas ļaunprātīgi izmantot sūdzību mehānismu.
Iecerēts arī, ka praksē biežāk tiks piemērots vienošanās process starp prokuroru un apsūdzēto par piemērojamo sodu.
Arī iespējas apelācijas instances tiesai lietas skatīt rakstveida procesā dotu ieguldījumi, lai lietu izskatīšanas ilgumi samazinātos.
TM arī iecerējusi ierobežot gadījumus, kad lietas izskatīšana obligāti jāatliek, ja uz tiesas sēdi nav ieradies viens no vairākiem advokātiem vai prokuroriem.
Attiecībā uz lietas izskatīšanas vairākkārtīgu atlikšanu Tieslietu ministrija informē, ka procentuāli vidējais atlikto tiesas sēžu skaits no norīkoto tiesas sēžu skaita visās tiesu instancēs 2010.gadā un 2011.gada pirmajā pusgadā attiecīgi ir 27,3% un 27,2%.
TM noskaidrojusi, ka tiesu praksē būtisku daudzumu lietu izskatīšanas atlikšanai veido lietas dalībnieku neierašanās, tostarp slimības dēļ un arī šeit ministrijai ir priekšlikumi, kā šo problēmu novērst, proti, lietas dalībniekiem ir skaidri noteikts pienākums pierādīt attaisnojošo iemeslu, lai neierastos uz tiesas sēdi.