Visas piecas olas stārķu mātīte Fāze izdējusi aprīlī. Pirmā ola šķīlusies 22. maija rītā, šīs pašas dienas vakarā šķīlās otra ola, 24. maija rītā vecāki sagaidīja trešo stārķēnu, bet naktī uz 25. maiju – ceturto. Piektā ola šķīlusies 28. maija rītā, taču putnēns diemžēl miris šķilšanās laikā. Saprotot situāciju, pieaugušais stārķis nedzīvo mazuli notiesāja.
Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas darbiniece Dr.biol. Māra Janaus, komentējot notikušo, stāsta: "Kā jau tas bija gaidāms, visi pieci mazuļi diemžēl neizaugs. Ir liela varbūtība, ka līdz aizlidošanai no ligzdas, ko ierasti novēro jūlija otrajā pusē, neizaugs arī visi četri atlikušie stārķēni – lielā mērā tas atkarīgs no šī gada barošanās apstākļiem. Skan jau briesmīgi, ka vecāki apēda paši savu bērnu (svešvārdā to sauc par kainismu), bet tas nebūt nav liels izņēmums gaļēdāju dzīvnieku aprindās. No veco putnu viedokļa – gaļa paliek gaļa... Tomēr vēlēsim, lai visi četri šobrīd ligzdā esošie stārķu bērni sekmīgi izaug un rudenī dodas uz Āfriku!"
Kā novērojuši tiešraides skatītāji, patlaban stārķēnu ēdienkarte pamatā sastāv no sliekām, glodenēm, vabolēm un dažādiem kāpuriem. Putnēni tiek baroti bieži un šobrīd visi izskatās veselīgi un aktīvi.
Viens no mērķiem, organizējot tiešraidi, ir iepazīstināt iedzīvotājus ar it kā visiem pazīstamo, bet tomēr tik interesanto putnu – balto stārķi, ļaujot tuvplānā redzēt tā ikdienu, kā arī iedrošināt cilvēkus iesaistīties stārķu izmitināšanā, jo elektroapgādes infrastruktūra nav drošākā ligzdošanas vieta. Vēsturiski liela daļa stārķu ligzdoja tieši uz cilvēku izveidotām mākslīgajām ligzdu pamatnēm, bet, mazinoties cilvēku iesaistei, svēteļi pakāpeniski pārcēlušies uz elektroapgādes balstiem.
Ja ir pieejams lauku īpašums, kurā ir vēlme un iespēja izmitināt stārķu pāri, risinājums var būt mākslīgi izveidotas stārķa ligzdas pamatnes izvietošana, piemēram, uz saimniecības ēkas jumta vai speciāli tam domāta staba. Ieteikumi pamatnes veidošanai pieejami Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) mājaslapā www.lob.lv. Savukārt par balstu vai jau gatavu metāla pamatņu iegādi un izvietošanu iedzīvotāji var interesēties pie vietējiem elektromontāžas uzņēmumiem.
Gaisvadu elektrolīniju balsti ir viens no populārākajiem balto stārķu ligzdošanas objektiem. Atbilstoši LOB un "Sadales tīkla" datiem pēdējo gadu laikā gaisvadu elektrolīniju balstos reģistrēts vairāk nekā 8000 stārķu ligzdu, kas ir pāri par 60% no visām balto stārķu ligzdām Latvijā. Tomēr putnu ligzdu atrašanās energoapgādes infrastruktūrā rada riskus gan pašiem dzīvniekiem, gan uzņēmuma klientiem, tostarp putnu ligzdošana var radīt traucējumus elektroapgādē. Lai no riskiem izvairītos, "Sadales tīkls" tajos zemsprieguma (0,4 kV) gaisvadu elektrolīniju balstos, kur drošības apsvērumi to atļauj, izvieto speciālas metāla ligzdu pamatnes. Savukārt kritiskos gadījumos, kad tiek veikti elektrolīniju remontdarbi vai tiek konstatēts, ka ligzda smaguma dēļ apdraud elektroapgādes un cilvēku drošību, "Sadales tīkls" ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju ligzdu no balsta noņem. Šādi darbi tiek veikti ārpus stārķu ligzdošanas sezonas no 1. septembra līdz 31. martam, bet ligzdošanas sezonā ligzdas drīkst noņemt tikai ārkārtējos gadījumos – kad tiek konstatēts tūlītēji novēršams apdraudējums vai avārija.
Šī ir otrā sezona tiešraidei no balto stārķu ligzdas, ko "Sadales tīkls" organizē sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu (LDF). Kameras sistēma uzstādīta elektrolīnijas balstā Kurzemes pusē. Tās iemītniekus pirmajā sezonā, 2021. gada pavasarī, skatītāji nodēvēja par Fāzi un Voltu. Tiešraide no baltā stārķa ligzdas skatāma "Sadales tīkla" mājaslapā un LDF YouTube kanālā, kā arī portālā Dabasdati.lv, LDF mājaslapā (Tiešraižu sadaļā) un LMT Straumē. LDF dabas norišu tiešraides internetā nodrošina jau vienpadsmit gadus, taču šī ir pirmā kamera, kas nodrošina arī nakts redzamību un kuras tehniskā sistēma ir uzstādīta aktīvā gaisvadu elektrolīnijas balstā.