Vienošanās panākta, šonedēļ tiekoties ar pārstāvjiem no Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Valsts kontroles (VK) un Valsts darba inspekcijas (VDI).
Puses bija vienisprātis, ka pedagogi ilgstoši sāka mācību gadu, nezinot precīzo darba samaksu un slodzi, jo normatīvo aktu regulējums "daudzu izglītības iestāžu direktorus piespiež attiecībā uz pedagogiem pārkāpt Darba likumu". Vienlaikus esot pietrūkusi politiskā griba problēmas risināšanai. Par pastāvošo praksi informēta arī VK un VDI.
Sanāksmes laikā kā iespējamais risinājums izskanēja aprēķināt un piešķirt finansējumu pedagogu darba samaksai pēc skolēnu skaita vasarā, nevis mācību gada sākumā. Tāpat tika piedāvāts aprēķināt mērķdotāciju jaunajam mācību gadam, balstoties uz bērnu skaitu tekošā gada 20.maijā vai 20.janvārī, bet no septembra veiktu tikai korekciju.
Rosināts arī fiksēt bērnu skaitu mācību iestādē 15.oktobrī un aprēķināt mērķdotāciju uz 1.janvāri budžeta gada ietvarā. Izskanēja arī priekšlikums pašvaldībām februārī, martā pieņemt lēmumus par plānu uzņemt klašu komplektu skaitu izglītības iestādēs nākamajā mācību gadā. Uz šo lēmumu pamata IZM varētu aprēķināt mērķdotāciju pašvaldībām no 1.septembra.
Sanāksmē izskanējuši arī piedāvājumi uzlikt pienākumu pašvaldībai vai izglītības iestādei izstrādāt kārtību, kādā pedagogiem nosaka darba slodzi, atteikties no tarifikācijas vai slēgt darba līgumu par darba apjomu atbilstoši amatu grupai.
Tāpat darba līgumā varētu noteikt precīzu slodzi un algu, jebkuras izmaiņas noformējot kā līguma grozījumus Darba līguma noteiktajā kārtībā.