Rosinājums virzīt izmaiņas Darba likumā guva vienprātīgu padomes sēdes dalībnieku atbalstu. Rezultātā grozījumus likumā plānots izsludināt valsts sekretāru sanāksmē līdz gada beigām.
Sēdē piedalījās labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) un nozares politikas veidotāji kopā ar nevalstiskajām organizācijām un darba devēju pārstāvjiem, tajā tika diskutēts par nosacījumiem personu ar invaliditāti veiksmīgākai integrēšanai darba tirgū.
Uzsverot, ka ir rasts risinājums iestrēgušai problēmai, Petraviča atzina, ka pēc daudzu gadu diskusijām tiek sperts būtisks solis minētā jautājuma sakārtošanā. Viņa atgādināja, ka darba devēji arvien biežāk izrāda interesi veidot atbalstošu uzņēmuma politiku personu ar invaliditāti nodarbināšanai, bet viņus attur Darba likuma norma, kas aizliedz uzteikt darba līgumu.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis, jurists un darba tiesību eksperts Jānis Pumpiņš pavēstīja, ka darba devēju atturēšanās no personu ar invaliditāti iesaistīšanas darbā ir primāri saistīta ar birokrātiskiem apgrūtinājumiem un ierobežojumiem turpmākajā sadarbībā.
Komentējot pašreizējo situāciju darba tirgū, Latvijas Nedzirdīgo biedrības Centrālās valdes priekšsēdētāja Sandra Gerenovska norādīja, ka pastāvošo darbaspēka trūkumu konkrētās nozarēs varētu atrisināt ar cilvēku ar invaliditāti intensīvāku iesaistīšanu darba tirgū. "Vairāki darba devēji ir vērsušies pie mums un interesējušies par iespējām nodarbināt cilvēkus ar, piemēram, dzirdes traucējumiem," pavēstīja Gerenovska.
Darba devēju organizācijas jau daudzkārt norādījušas, ka Darba likumā ietvertais aizliegums uzteikt darba līgumu personai ar invaliditāti noteiktās situācijās ierobežo darba devēja iespējas veikt uzņēmumā neatliekamus saimnieciskus, organizatoriskus, tehnoloģiskus vai līdzīga rakstura pasākumus. Šādā situācijā darba devēja vienīgā iespēja ir vērsties tiesā ar lūgumu izbeigt darba tiesiskās attiecības.
Savukārt šīs normas izslēgšana no Darba likuma cilvēkiem ar invaliditāti rada bažas par darba devēju negodprātīgu vēlmi iespējami drīzāk atbrīvoties no personas, ja tai atzīta invaliditāte. Viņuprāt ir būtiski, ka citi Darba likumā paredzētie aizsardzības instrumenti tiek saglabāti, proti, paliek nemainīgs gan darba devēja pierādīšanas pienākums darba līguma uzteikuma gadījumā, gan arī personām ar invaliditāti noteiktās priekšrocības darbinieku skaita samazināšanas gadījumā turpināt darba tiesiskās attiecības, ja darba rezultāti un kvalifikācija būtiski neatšķiras.
2019.gada oktobra mēnesī Veselības un darbaspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas uzskaitē bija 195 751 persona ar invaliditāti. No tām 8328 bērnu un 187 474 pilngadīgo. Pašlaik Latvijā ir nodarbinātas 51 416 personas ar invaliditāti.
Padomes sastāvā darbojas pieci nozaru ministri, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs, tiesībsargs, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājs, Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktors, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors, kā arī pārstāvji no sabiedriskajām organizācijām.
Beidzot to stulbumu