Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +13 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 30. septembris
Menarda, Elma, Elna

Vienotība un VL-TB/LNNK atbalsta pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2014.gada

Koalīciju veidojošās partijas Vienotība un nacionālās apvienības_ Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK _frakcijas atbalsta pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, sākot ar 2014.gadu, savukārt konkrētu viedokli pagaidām nepauž pārējie koalīcijas partneri - Zatlera reformu partijas (ZRP) frakcija un neatkarīgo deputātu grupa.

Pret pensionēšanās vecuma paaugstināšanu iebilst abi opozīcijā esošie politiskie spēki - Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Saskaņas centrs (SC), kas solās lūgt Valsts prezidentu apturēt šādus likuma grozījumus. SC turklāt sola iniciēt referendumu par šo jautājumu.

Kā norāda Vienotība, pensionēšanās vecuma paaugstināšana no 2014.gada ir nepieciešama, lai nodrošinātu sociālās apdrošināšanas pastāvēšanu, stabilitāti un ilgtspēju, aģentūru LETA informēja partijas preses sekretāre Laila Timrota.

Tāpat būtiski ir skaidri un nepārprotami sabiedrībai šī lēmuma nepieciešamību pamatot un izskaidrot. Un tas darāms neatkarīgi no tā, vai kādi politiskie spēki rosinās to nodot referendumam, uzsver Vienotība.

Tautas nobalsošana ir demokrātisks un tiesisks sabiedrības līdzdalības veids. Ja būs politiskie spēki, kas to iniciēs, Vienotība cer uz sabiedrības vairākuma pragmatisku un racionālu pieeju, apzinoties, ka ļaut sociālā budžeta izdevumiem pārsniegt ieņēmumus nozīmē pakļaut to nenovēršamam sabrukumam nākotnē, visvairāk apdraudot to sabiedrības daļu, kas šobrīd godprātīgi maksā nodokļus, lai nākotnē saņemtu pelnītās sociālās garantijas.

Vienotība arī uzskata, ka kārtējie divi miljoni latu, kas valstij būtu jātērē šī referenduma sarīkošanai, būtu izmantojami lietderīgāk sabiedrības labklājības veicināšanai.

Nacionālā apvienība uzskata, ka pensionēšanās vecums būtu jāpaaugstina no 2014.gada, tomēr tas būtu jāskata kontekstā ar iespējamu pensionēšanās vecuma samazināšanu atkarībā no bērnu skaita, aģentūrai LETA pastāstīja VL-TB/LNNK deputāts Imants Parādnieks.

Savukārt, runājot par SC solījumiem rīkot referendumu, Parādnieks norādīja, ka tas neesot nopietni. "Tie nav jautājumi, kas lemjami referendumā, tāpat kā par budžetu," teica VL-TB/LNNK politiķis, uzsverot, ka šādu referendumu rīkot būtu nekorekti.

ZRP līderis Valdis Zatlers aģentūrai LETA uzsvēra, ka pirms šādu likuma grozījumu izskatīšanas nepieciešama nopietna diskusija. "Nevar strauji virzīt šādus priekšlikumus bez diskusijas. Nepieciešams sabiedrībai izskaidrot to būtību," teica Zatlers.

Savukārt, lūgts paust viedokli par iespējamu referendumu šajā jautājumā, eksprezidents ironizēja, ka SC šādā veidā kļūšot par "referendumu partiju". Zatlers uzsvēra, ka šādam referendumam nepieciešamos līdzekļus daudz labāk varētu izlietot, rīkojot diskusijas par pensionēšanās lietām.

ZRP frakcijas vadītāja vietnieks Vjačeslavs Dombrovskis skaidroja, ka nepieciešams nodrošināt pensiju sistēmas ilgtspēju. 2016.gads esot iepriekš minēts, balstoties uz neprecīziem datiem par iedzīvotāju emigrāciju, un tagad, atklājoties, ka darbaspējīgo iedzīvotāju skaits ir ievērojami mazāks, pensiju sistēmas bankrota nepieļaušanai jāveic konkrēti soļi.

"Vai tas ir 2014.gads, 2015.gads vai 2016.gads, atkarīgs no konkrētiem aprēķiniem. Acīmredzot piedāvātais variants ir tas risinājums, kas nodrošinās pensiju sistēmas ilgtspēju," norādīja Dombrovskis.

Neatkarīgo deputātu grupas līderis Klāvs Olšteins pastāstīja, ka deputāti galīgo lēmumu par savu nostāju šajā jautājumā vēl neesot pieņēmuši. Par to varētu lemt nākamnedēļ.

Kā ziņots, SC sola vērsties pie Valsts prezidenta, ja Saeimas vairākums atbalstīs lēmumu par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu.

SC deputāts Andrejs Klementjevs skaidroja, prezidentam likuma publikācija un arī likuma spēkā stāšanās jāaptur, ja to viņam prasīs ne mazāk kā viena trešdaļa deputātu - 34 parlamentārieši. Saeimas konstitucionālā mazākuma apturēts likums tiek nodots tautas nobalsošanai, ja to pieprasa desmitā daļa vēlētāju.

Šonedēļ valdības komiteja akceptēja grozījumu virzīšanu uz Ministru kabinetu, kas paredz pašreizējo pensionēšanās vecumu - 62 gadus - 2014. un 2015.gada 1.janvārī paaugstināt par trīs mēnešiem, savukārt no 2016.gada ik gadu to paaugstinās par pusgadu, līdz 2020.gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums.

Vienlaikus ar vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanu tiks celts arī pensionēšanās vecums priekšlaicīgajām pensijām, proti, 2014. un 2015.gadā tās arī tiks paaugstinātas par trīs mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu, to ik gadu paaugstinās par pusgadu, līdz 2020.gadā tiek sasniegts 63 gadu vecums. Tāpat paredzēts noteikt tiesības pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi bez termiņa ierobežojuma. Patlaban likumā Par valsts pensijām noteikts, ka priekšlaicīgi pensionēties varēs līdz 2013.gada beigām.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas