Vikingu kuģis — meistarības apliecinājums

21 metru garā, piecu metru platā un sešus metrus augstā kuģa gali iestiepjas angāra griestos. Meistars rāda, kur būs vieta airētājiem, kur masts un buras. Paša rokām kokā grebtie kuģa ornamenti atbilst tiem, kādi kuģi rotāja pirms desmit gadu simteņiem. Tāpat kā viss pārējais. Lai īstenotu šo ieceri, Juris vairākkārt apmeklējis muzeju Oslo, kur pētījis, kādi tad īsti izskatījušies vikingu kuģi. Birzgalē būvētais ir tūkstoš gadu veca kuģa precīzs atdarinājums. Toreiz tas saukts Osebergship (Osas kalna kuģis, Osa — norvēģu ķēniņiene). Arī šis kuģis nesīs ķēniņienes Osas vārdu.Aplipina ar domu par kuģi Kad Juris pirms vairāk nekā desmit gadiem iepazinās ar norvēģi Pēru Bjorkumu un izgatavoja viņam nelielu vikingu kuģa modeli, viņš saprata, ka labprāt mēģinātu to izgatavot arī oriģinālā izmērā. Tā kā daudzi norvēģi aizraujas ar ideju par vikingiem, arī Pēram šī doma likās ļoti aizraujoša. Jurim netrūka zināšanu ne par burāšanu, ar ko nodarbojies sporta skolā, ne par peldošu objektu būvniecību, jo bija izgatavojis motorlaivu un airu laivu, bet brālis — Latvijā pirmo trimarānu. Pērs Juri jau toreiz aicināja doties uz šo zemi, taču latvietis bija pārliecināts, ka tepat ir gana labi, un toreiz atteica. Uz Norvēģiju Juris aizbrauca vēlāk — 2002.gadā. Ģimenei sākās grūti laiki, un, lai nopelnītu naudu, viņš piekrita strādāt Pēra uzņēmumā, kur izgatavoja logus un durvis. "Braucu turp ar domu, ka būvēsim kuģi Norvēģijā. Taču, kad aizbraucu tur, sapratu, ka tam nav piemērotu telpu, uzņēmuma strādnieki ir ļoti noslogoti un tur viss ir ļoti dārgs. Šāda projekta īstenošana Norvēģijā izmaksātu krietni vairāk."Latvieši to var! Vakaros pēc darba Juris pētīja materiālus par senajiem vikingu kuģiem un rasēja tā modeli. Pārliecības, ka šī doma materializēsies, tobrīd gan vēl nebija. 2005.gadā Juris atgriezās dzimtenē, un vēl pēc gada Pērs viņu uzmeklēja vēlreiz. "Lai arī sen par to biju domājis un tam gatavojies, baidījos, vai varam ķerties klāt kaut kam tik lielam," saka meistars. Apspriedies ar brāli, viņš nolēma, ka latviešiem tomēr tas ir pa spēkam. Tiešais Pēra sadarbības partneris ir SIA Kubuks, kur Juris un Ingolfs ir algoti darbinieki. Kuģa būvniecību un meistaru darbu apmaksā Pērs. Cik izmaksā šāda kuģa būvniecība, Juris neņemas spriest, jo tas ir pirmais šāda veida projekts Latvijā. Kuģa būvniecībā tiek liktas lietā dzīves laikā uzkrātās zināšanas un prasmes, kas iegūtas, mācoties celtniecības tehnikumā, dienējot flotē, burājot, būvējot motorlaivu, rasējot metāla konstrukcijas, strādājot ar koku un darot dzīvē daudzas citas lietas. Kuģa korpuss tiek būvēts no ozola, sastiprinot dēļus ar skrūvēm un virvēm. Senie norvēģi gan izmantojuši zirga astrus un tapas. Klājs būs no priedes koka. Jurim un viņa dvīņubrālim Ingolfam Norvēģija ir asinīs, jo viņu vecmāmiņa bijusi norvēģiete. Piedzimstot dvīņiem, vecākais nosaukts tēva vārdā — par Ingolfu, bet jaunākajam ticis kārtīgs latviešu vārds — Juris. "Es allaž esmu bijis kā trešais tēva dēls, un man laikam vienmēr tikuši tie smagākie darbi," piebilst tautas daiļamata meistars metāla un dzintara apstrādē Juris. Taču trešais tēva dēls par savu darbu arvien saņēmis labu atalgojumu.Bažas par transportēšanu Juris saka — lielākā alga būs gandarījums par paveikto, par to, ka viņa būvētais kuģis veiksmīgi sasniegs galamērķi. Kuģis virzīsies uz priekšu, 30 airētāju vadīts vai ar buru — tāpat kā tas bijis senatnē. Izmēģinājuma braucienā Juris ir gatavs uzņemties tā vadību, jo pieredze burāšanā viņam ir. Lielākās bažas gan ir par to, kā kuģi dabūt līdz vietai, kur to varēs ielaist ūdenī, jo pa ceļam līdz jūrai ir divas spēkstacijas un Rīgā vairāki tilti pāri Daugavai. Pašu rokām būvētais kuģis meistaram ir kā miesīgs bērns, tāpēc skumji iedomāties, ka pavisam drīz tas būs jāpalaiž pasaulē. "Priecātos, ja tas paliktu Latvijā. Pirms ķērāmies pie šī projekta, mums ar brāli bija doma uzbūvēt mazāku sev. Šī iecere neīstenojās, bet varbūt Latvijā ir kāds turīgs cilvēks, kurš grib ko tādu paveikt arī tepat pie mums? Mēs būtu gatavi sadarboties," piebilst Juris.