Viņš klāstīja, ka precīzs nepieciešamās konsolidācijas apmēra nav noteikts, taču piebilda, ka tas nav tikai "summas jautājums", bet arī jautājums par konkrētiem pasākumiem, ko atzīst vai neatzīst aizdevēji. Vienlaikus Vilks uzsvēra, ka valdības piedāvātais konsolidācijas apmērs ir liels un adekvāts, un, visticamāk, nākamgad Latvijas budžeta deficīts būs krietni zem 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Galvenais, ko vēlas aizdevēji, ir lielāka nodrošināšanās pret jebkāda veida problēmām 2012.gadā, kā arī vairākās jomās viņi vēlētos redzēt lielākas reformas, informēja finanšu ministrs. Aizdevēji uzskata, ka, palielinot konsolidācijas apmēru virs valdības piedāvātajiem 122 miljoniem latu, Latvija nākamgad nodrošinās budžeta deficītu 2,5% apmērā no IKP. Savukārt Vilka aplēses liecina, ka, palielinot nākamā gada budžeta konsolidācijas apmēru, deficīts būs tuvāk pie 1,7%.
Vienlaikus Vilks uzsvēra, ka risinājums tiks rasts un "viss būs pozitīvi". "Sabiedrībai nav jāsatraucas, nebūs nekādi nepopulāru pasākumu," viņš teica, norādot, ka valdība ir kategoriski pret sociālās jomas izdevumu samazināšanu, un to akceptē arī aizdevēji. Aizdevuma programma tiks sekmīgi noslēgta un Latvijas kredītreitings tiks paaugstināts, vēstīja Vilks.
Pēc ministra prognozētā, galīgā vienošanās ar aizdevējiem tiks panākta pirmdien, 14.novembrī. Tāpat viņš prognozēja, ka budžets Saeimā tiks apstiprināts paredzētajā laikā.
Jau vēstīts, ka valdības pārstāvji vēl nav panākuši vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par nākamā gada budžeta konsolidāciju, un palikuši atsevišķi nepabeigti jautājumi. Paredzēts, ka turpmāk vienošanās notiks telefoniski.
Tāpat ziņots, ka 8.novembrī valdība vienojās par konsolidācijas pasākumiem 122 miljonu latu apmērā, kas, pēc Ministru prezidenta Valda Dombrovska teiktā, ļaus pat ar rezervi nākamā gada budžetā sasniegt izvirzīto mērķi - budžeta deficītu 2,5% apmērā no IKP.
Latvija 2008.gada beigās panāca vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par 7,5 miljardu eiro aizdevuma saņemšanu. Līdz šim Latvija no plānotā kopējā aizdevuma saņēmusi 4,4 miljardus eiro, no kuriem apmēram 49% izlietoti valsts budžeta deficīta un valsts budžeta aizdevuma finansēšanai, 38,5% izlietoti valsts parāda atmaksai, bet apmēram 10% izmantoti finanšu sektora stabilitātei, kā arī 2,5% ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas atbalsts Parex bankai.