Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

Vilks: iekšējais patēriņš pārliecinoši kļuvis par vadošo izaugsmes virzītāju

"Jāteic, ka IKP dati par šā gada otro ceturksni uzskatāmi parāda, ka iekšējais patēriņš pārliecinoši kļuvis par vadošo izaugsmes virzītāju, ko pamatā noteikušas pozitīvās tendences darba tirgū,” komentējot iekšzemes kopprodukta (IKP) datus atzsīts finanšu ministrs Andris Vilks.

Finanšu ministrija (FM) norāda, ka IKP dati iepriecina, jo ir būtiski labāki par pirms mēneša publicēto IKP ātro novērtējumu. IKP gada pieauguma temps otrajā ceturksnī ir sasniedzis 4,4%, savukārt ceturkšņu griezumā reģistrēta izaugsme 0,7% apmērā (sezonāli izlīdzināti dati). Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, gada izaugsmes temps kļuvis straujāks, tomēr jāatzīmē, ka tas nedaudz atpaliek no iepriekšējo divu gadu augstajiem IKP gada pieauguma rādītājiem. Kopumā šā gada pirmajā pusē IKP salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn palielinājies par 4,0%. Līdz ar to Latvija saglabā savu pozīciju kā viena no straujāk augošajām ekonomikām Eiropas Savienībā, un Latvijas ekonomikas attīstība kopumā šobrīd vērtējama pozitīvi.

"Privātā patēriņa gada pieauguma temps otrajā ceturksnī sasniedzis 6,6%, bet publiskā patēriņa - 5,8%. Vienlaikus problēmas metalurģijas nozarē un vājais ārējais pieprasījums ir bremzējis eksportējošo nozaru attīstību, kā rezultātā eksports audzis vien 2,3% gada laikā. Uzlabojumi Eiropas ekonomikā, kas novērojami pēdējo mēnešu laikā, ļauj cerēt, ka Latvijai arī turpmāk izdosies saglabāt straujos izaugsmes tempus. Tomēr vienlaikus jāatzīmē, ka nozīmīgs negatīvs risks izaugsmē ir investīciju apjoma kritums," norāda A.Vilks.

Salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo ceturksni, šā gada otrajā ceturksnī investīcijas ir samazinājušās par 1,8%, tādējādi kopumā gada pirmajā pusē tās kritušās par 7,7%. Ārējai videi pasliktinoties, uzņēmēji kļuvuši piesardzīgi un šobrīd atliek investīciju projektus. Tomēr, kā rāda jaudu noslodzes rādītāji, daudzās nozarēs ražošanas jaudu noslogojums ir tuvu vēsturiski augstākajam līmenim. Tas nozīmē, ka Latvijas uzņēmējiem var būt ierobežotas iespējas strauji palielināt izlaides apjomus, gadījumā, ja eirozonas ekonomikā turpināsies tikpat straujš uzlabojums, kāds tas vērojams pēdējos mēnešos. Investīciju trūkums var negatīvi ietekmēt Latvijas ekonomikas attīstību arī vidējā termiņā, tādēļ jācer, ka līdz ar Latvijas pievienošanos eirozonai, kā arī, uzlabojoties situācijai ārējā vidē, uzņēmēji atsāks realizēt investīciju projektus.

Analizējot datus nozaru griezumā, FM secina, ka tradicionāli ar eksportu saistītās nozares - apstrādes rūpniecība un transports - šobrīd ir tās nozares, kas kavē IKP izaugsmi. Apstrādes rūpniecībā izlaide kritusies par 0,6%, savukārt transporta un uzglabāšanas nozarē - par 2,2%. To daļēji izskaidro gan ārējās vides negatīvā ietekme, gan nozaru specifiskie faktori, piemēram, problēmas metalurģijas nozarē un kapacitātes ierobežojumi transportam atsevišķu rekonstrukcijas projektu īstenošanas laikā. Tajā pašā laikā IKP dati nozaru griezumā izteikti parāda, ka izaugsmi šobrīd galvenokārt virza iekšējais patēriņš. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni tirdzniecības apjomi auguši par 6,2%, savukārt būvniecības par 5,3%. Nozīmīgu devumu kopējās pievienotās vērtības kāpumā devušas arī pakalpojumu nozares, kur izlaide operācijās ar nekustamo īpašumu palielinājusies par 13,2%, bet komercpakalpojumos - par 4,2%. Ministrija atzīst, ka pārsteidzoši liels pieaugums reģistrēts valsts pārvaldē un aizsardzībā (par 9,1%).

Prognozējot IKP pieaugumu gada otrajā pusē, FM atzīmē vairākas iepriecinošas tendences. Ekonomikas konfidences līmenis Latvijā saglabājas augsts, savukārt Liepājas Metalurga darbības apturēšana otrajā ceturksnī ir vienreizējs faktors, kam uz turpmāko IKP dinamiku nebūs ietekmes un veiksmīgas darbības atsākšanas gadījumā varētu būt pat pozitīva ietekme. "Jaunākie dati par mazumtirdzniecības un rūpniecības attīstību jūliju norāda uz izaugsmes tempu palielināšanos trešajā ceturksnī, savukārt pēdējo mēnešu dati par eirozonu liecina par ievērojamiem uzlabojumiem ārējā vidē. Kopumā tas ļauj prognozēt, ka gada otrajā pusē izaugsmes tempi nesamazināsies," norāda FM.

Finanšu ministrija prognozē Latvijas ekonomikas izaugsmi šogad 4,2% apmēra.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas