Viņš piekrita, ka, piemēram, Latgalē mājsaimniecības joprojām neizjūt uzlabojumus ekonomikā un straujāka attīstība, tāpat kā pirms krīzes, ir novērojama Rīgā, Pierīgā un Ventspilī.
Pēc Vilka teiktā, arī krīzei sākoties, daudzi iedzīvotāji uzreiz neizjuta labklājības līmeņa samazināšanos, un tāpat arī patlaban, atsākoties izaugsmei, ir jāpaiet laikam, lai šīs izmaiņas sajustu. "Diemžēl mums nav politikas, kas spētu iekustināt visu Latviju," atzina Vilks.
Finanšu ministrs uzsvēra, ka pastāv arī būtisks risks, ka sabiedrība vēl vairāk varētu noslāņoties. Noslāņošanos veicina atsevišķu tautsaimniecības nozaru strauja atkopšanās no krīzes un izaugsme. Vilks klāstīja, ka atsevišķās jomās būtiski pieaug eksporta apmēri, uzņēmumi attīstās, palielina darba algas un arī pašvaldības līdz ar uzņēmumu attīstību kļūst bagātākas. Tas rada nevienmērīgu Latvijas reģionu attīstību, kā arī sabiedrības noslāņošanos, kas nav pieļaujama.
Vilks arī prognozēja, ka nākotnē arvien vairāk mājsaimniecību izjutīs ekonomikas atkopšanos. Viņš arī izteica prognozes, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamajos ceturkšņos pieaugs straujāk nekā pirmajā ceturksnī, un atzina, ka pirmā ceturkšņa IKP dati neatspoguļo patieso ekonomikas izaugsmi. "Nevar būt tā, ka eksports un imports pieaug par 40%, bet IKP pieaugums ir tikai 3,4%," piebilda finanšu ministrs.
Jau vēstīts, ka Latvijas IKP šogad pirmajā ceturksnī, pēc sezonāli neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, pieaudzis par 3,4%, salīdzinot ar 2010.gada attiecīgo laika periodu. Savukārt pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem IKP 2011.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2010.gada ceturto ceturksni, palielinājies par 0,2%.
Precizēts un izvērsts 2011.gada pirmā ceturkšņa IKP pieauguma temps un vērtība tiks publiskoti 2011.gada 9.jūnijā.