"Es ļoti ceru, ka airBaltic gadījumā arī ar mazākiem ieguldījumiem var nodrošināt operatīvo darbību. Es neizslēdzu, ka par airBaltic varētu rasties interese arī citiem privātiem investoriem un aizstāt esošo investoru," sacīja Vilks.
Viņš pieļāva variantu, ka līdz ar Latvijas Krājbankas darbības apturēšanu, kas varētu radīt finansiālas problēmas BAS, tas tiktu aizstāts ar citu privāto investoru. Citu privāto investoru interesi gan Vilks nekomentēja. "Es pats neesmu tajos procesos, tas jāprasa Satiksmes ministrijai, bet es neizslēdzu tādu variantu. Es domāju, ka tajā jomā arī strādā. Tas ir pietiekams starta signāls. Kompānija ir pietiekami interesanta – reģionāla līmeņa spēlētājs. Ar mazākām finanšu injekcijām te varētu parādīties stratēģiski investori," klāstīja finanšu ministrs.
Vilks pieļāva, ka valsts airBaltic varētu ieguldīt mazāk finanšu līdzekļu, nekā plānots iepriekš. "Mēs varam ar mazākām injekcijām nodrošināt tālāko kompānijas darbību. Pat ja nevarēs privātais investors," viņš pieļāva.
Ministrs arī bija pārliecināts, ka šogad valsts ieguldīs airBaltic. "Es neredzu iemeslus, kapēc to nedarīt. Iespējams, varētu vien aizstāt privāto investoru," paskaidroja finanšu ministrs.
Viņš arī pauda viedokli, ka Lietuvas valdība neuzvedīsies agresīvi pret Latviju un airBaltic un neprasīs atdot aizdotos līdzekļus.
Jau vēstīts, ka Latvijas Krājbanka ir viens no lielākajiem aviosabiedrības un tās līdzīpašnieka – BAS – kreditoriem. Valdība ar BAS pēc ilgām sarunām vienojās, ka airBaltic pamatkapitālā proporcionāli kopumā tiks ieguldīti gandrīz 100 miljoni latu. Paredzēts, ka sākotnēji kompānijā tiks ieguldīti 30 miljoni latu, tostarp valsts ieguldīs 16 miljonus latu, bet BAS – atlikušos 14 miljonus latu. Savukārt pēc tam vienā vai divos posmos airBaltic pamatkapitāls tiks palielināts par aptuveni 70 miljoniem latu.
Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 21.novembrī nolēma apturēt Snoras meitasbankas Latvijas Krājbankas visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra.
Snoras pieder nedaudz vairāk kā 60% Latvijas Krājbankas akciju. Pēc aktīvu apmēra Latvijas Krājbanka septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.