Nekustamā īpašuma uzņēmuma DGS mājas krīzes laikā radušās finanšu grūtības. Kā rakstīts Aizkraukles rajona tiesas spriedumā, uzņēmuma parādsaistības sasniedza 1,5 miljonus latu, bet 2010.gada janvārī saistībām par 1,4 miljoniem latu iestājās izpildes termiņš. Uzņēmums nespēja laikus veikt maksājumus kreditoriem, tāpēc tajā pašā mēnesī pieteicās ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesam (ĀTAP).
Viens no lielākajiem DGS mājas kreditoriem bija Swedbank, kurai par labu ieķīlāti 87% uzņēmuma aktīvu 1,2 miljonu latu vērtībā. Saskaņā ar spriedumā minēto banka ir piekritusi DGS mājas ĀTAP plānam. Administratora amatā uzņēmums izvēlējās Māri Sprūdu.
Sākotnējais ĀTAP plāns paredzējis dzēst līgumsodos vai procentos nenomaksātās summas, kā arī samazināt pamatparādu, tajā skaitā Swedbank sniegto kredīta summu samazināt par 10%. Plāns paredzējis arī ar banku saskaņotu uzņēmuma mantas pārdošanu, kuru kopējā vērtība sasniegusi 1,3 miljonus latu. Īpašumu pārdošana nav sekmējusies un tie pārdoti par gandrīz četras reizes mazāku summu nekā bilances vērtība.
Iegūtie līdzekļi nesedza visu kredītu, līdz ar to atlikusī bankai Swedbank neatmaksātā summa - 444 000 latu - iekļauta nenodrošināto saistību sarakstā. Tad ĀTAP procesā Sprūds virzījis vairākus plāna grozījumus, kas pēdējā variantā šā gada sākumā paredzēja visu nenodrošināto kreditoru pamatparāda samazināšanu par 99%, kas nozīmēja Swedbank kredīta dzēšanu par 439 605 latiem, liekot atmaksāt tikai 4440 latus.
Banka, lūgta skaidrot, vai parāda dzēšana teju pusmiljona latu apmērā ir atsevišķs izņēmums bijušā KNAB šefa sievai, administratoram Sprūdam un vai uz šādu atbalstu var cerēt ikviens grūtībās nonākušais komersants, pavēstījusi, ka apstrīd šī prasījuma dzēšanu un par to iesniegusi protestu Augstākajā tiesā. Taču bankas protests iesniegts ar būtisku nokavēšanu - pusgadu pēc ĀTAP izbeigšanas, un Augstākā tiesa šo protestu noraidījusi kā nepamatotu.
Vilnīša dzīvesbiedre pēc būtības nav atbildējusi uz jautājumiem par šo lietu, tikai uzsvērusi, ka viss noticis saskaņā ar likumu: "Visa ĀTAP procesa laikā, kas ilga divus gadus, no kreditoriem netika saņemta neviena pretenzija, un 2012.gada sākumā process tika veiksmīgi pabeigts."
Savukārt Vilnītis uz jautājumu, kā viņš skaidro sievas uzņēmuma lielākā kreditora Swedbank pretimnākšanu, atlaižot lielu parāda summu, atbildējis: "Zviedrijas karalis ir mans radinieks, tāpēc tāda labvēlība."
Žurnāls arī pauž aizdomas, ka Saeimas deputāta Imanta Parādnieka (VL-TB/LNNK) ģimenes uzņēmums Agni salons varētu būt izmantojis maksātnespējas procesu, lai pasargātu ģimenes īpašumu no nonākšanas svešās rokās, vienlaikus atbrīvojoties no parādiem.
Agni salons ar ĀTAP pieteikumu tiesā vērsies pērn maijā. Iepriekš šīs firmas vienīgais īpašnieks bija Saeimas deputāts Imants Parādnieks, bet kopš 2009.gada decembra tā pieder viņa dēlam Hārdijam, kuram tobrīd bija 22 gadi. Par administratoru tiesa apstiprināja paša uzņēmuma ieteikto Raivi Stumbergu.
Tiesas lēmumā lasāms, ka uzņēmumam ir 560 860 latu parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies ĀTAP laikā. Kreditori, kuru prasījumu summa pārsniedz pusi no kopējās, tika akceptējuši uzņēmuma ĀTAP plānu. Šie kreditori bijuši pats Imants Parādnieks, kuram personīgi uzņēmums ir parādā 173 900 latus, bet vēl 176 300 latus Agni salons ir parādā Parādnieka savulaik vadītai firmai Agni.
ĀTAP ticis pie pašu izvēlēta administratora, uzņēmums drīz vien iesniedzis maksātnespējas pieteikumu un izmantojis likuma doto iespēju saglabāt to pašu administratoru. Pāris nedēļas pirms tam firma nomainījusi nosaukumu uz A Salons.
Uz žurnāla norādi, ka rodas iespaids, ka ģimenes uzņēmums cenšas tikt vaļā no parādiem, Parādnieks atbildējis: "Kas tas par absurdu? Kā es varu tikt vaļā no parādiem? Man ir parādā! Un uzņēmumam bija neskaitāmi parādnieki!"