Tas nozīmētu, ka sociālo iemaksu veicēju veselība tiktu automātiski apdrošināta - visiem vienādā apjomā neatkarīgi no veikto iemaksu lieluma, teica Viņķele. Patlaban valstī šīs iemaksas veic nepilni 800 000 iedzīvotāju.
Tiek plānots, ka veselības apdrošināšana segtu atsevišķus sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, uzturēšanos dienas stacionārā, speciālistu izmeklējumus un, iespējams, arī medikamentu iegādi.
Vienlaikus, tāpat kā līdz šim, liela daļa pakalpojumu - visiem iedzīvotājiem vienādi - tiktu finansēta no valsts pamatbudžeta, tostarp neatliekamā palīdzība, primārā veselības aprūpe un ārstēšanās slimnīcā.
Tie cilvēki, kuriem nav jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, ir pensionāri, studējoši jaunieši, bērni un vēl vairākas iedzīvotāju grupas, piemēram, bezdarbnieki. Šo cilvēku veselību iepriekšminētajā apjomā apdrošinātu valsts un tas tiktu darīts par naudu, kas atbrīvotos esošajā veselības nozares budžetā, tajā ienākot sociālās apdrošināšanas naudai, skaidroja Viņķele.
Viņa arī uzsvēra, ka uz šādu veselības apdrošināšanas sistēmu gadījumā, ja tā gūs atbalstu, varētu pāriet četru gadu laikā. Tādējādi iedzīvotājiem, arī tiem, kuri nestrādā un arī nemeklē darbu, līdz ar to neveic sociālās iemaksas, tiktu dots laiks sagatavoties jaunajai kārtībai.
"Es neesmu piekritēja pieejai, ka šajā Latvijas sociāli ekonomiskajā un vispār attīstības brīdī mums būtu jāatgrūž cilvēki no iespējas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus. Beigu beigās tas sabiedrībai izmaksā dārgāk. Cilvēkiem ir jādod pārejas laiks, lai viņi var pielāgoties jaunajai sistēmai, - nevis mēs pasakām, ka no nākamā gada noteiktas iedzīvotāju grupas vienkārši nesaņems noteiktus veselības aprūpes pakalpojumus," teica Viņķele.
Viņa arī uzsvēra, ka jaunā veselības apdrošināšanas sistēma nekādā veidā nesamazinātu ne pabalstu, ne pensiju lielumu. "Sistēma netiks veidota uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumu rēķina," viņa apgalvoja. Tāpat tā neradītu iedzīvotājiem papildu nodokļu slogu. Tomēr vairāk par 3% no sociālās apdrošināšanas budžeta veselībai pagaidām gan nebūtu vēlams atvēlēt, viņa norādīja.
Tika arī akcentēts, ka veselības apdrošināšanas sistēma darbotos pēc solidaritātes principa - veselais maksā par slimo.
Plānots, ka jaunā sistēma tiktu ieviesta pakāpeniski, sākot no 2015.gada, kad veselības nozarei tiktu novirzīti 0,5% no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Lai izdarītu nākamgad plānoto, atsevišķs likums nav nepieciešams, bet jābūt vismaz valdībā un, vēlams, Saeimā apstiprinātai koncepcijai, teica Viņķele. Jaunajam finansēšanas likumam būtu jābūt gatavam uz 2016.gada budžeta sagatavošanas laiku.
Ar iepriekšminēto veselības nozares darba grupa ir nākusi klajā pēc četru nedēļu darba. Detalizētāku sistēmas kārtību tā sola izstrādāt, ja idejai tiks saņemts atbalsts.
Viņķele žurnālistiem skaidroja, ka šāds priekšlikums ir realizējams, jo sociālās apdrošināšanas budžets ir sekmīgi stabilizēts. Pirmkārt, to esot veicinājusi ekonomiskās situācijas uzlabošanās valstī un sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēju skaita palielināšanās. Otrkārt, augļus sākusi nest pensionēšanās vecuma paaugstināšana, kā arī sociālā budžeta bilanci pozitīvi ietekmējušas piemaksu par darba stāžu pārcelšana no sociālā budžeta uz Labklājības ministrijas pamatbudžetu.
Kā ziņots, ceturtdien Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdē atbalstīts veselības nozares darba grupas piedāvājums no nākamā gada veselības aprūpi finansēt no diviem avotiem - valsts budžeta un iedzīvotāju veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām.