Viņķele neapdrošinātajiem piedāvās noteikt mazu, bet obligātu iemaksu

Lai gan patlaban pieņemts lēmums nepieciešamās izmaiņas valsts veselības apdrošināšanas sistēmā veikt kopā ar nodokļu reformas pārskatīšanu 2021. gadā, konceptuāls piedāvājums jau ir gatavs. Kā norādīja Viņķele, tas paredzēs, ka visi, kuri gūst ienākumus no darba, maksās sociālās apdrošināšanas iemaksas veselībai 1% apmērā no sociālās apdrošināšanas iemaksām, ko veic no minimālās algas. Pieaugot minimālajai algai, attiecīgi pieaugs arī maksājums, piebilda ministre.

Viņa norādīja, ka valsts apdrošināto personu sarakstu, kurā ietilpst, piemēram, pensionāri un cilvēki ar pirmās un otrās grupas invaliditāti, plānots papildināt ar cilvēkiem ar trešās grupas invaliditāti, kā arī ar cilvēkiem, kuri kopj cilvēkus ar pirmās un otrās grupas invaliditāti.

Kā norādīja Viņķele, personas, kuras neiekļausies apdrošināšanas sistēmā, Veselības ministrijas (VM) ieskatā, būs neliela grupa, un tajā varētu būt, piemēram, laulātais, kuru uztur otrs laulātais, vai cilvēki, kas dzīvo no kapitāla ienākumiem. Šīm personām gada sākumā būs jāveic veselības apdrošināšanas maksājums 51 eiro apmērā.

Viņķele sacīja, ka arī Pasaules Veselības Organizācija atbalsta šāda maza, bet obligāta maksājuma ieviešanu, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāka loka iekļaušanos veselības apdrošināšanas sistēmā.

Ministre skaidroja, ka cilvēki, kuri uzreiz neiekļausies apdrošināšanas sistēmā, līdzīgi kā nekustamā nodokļa gadījumā saņems paziņojumu, ka līdz noteiktam laikam jāsamaksā šī summa.

Tikmēr, pēc Viņķeles paustā, iecerēts, ka arī cilvēki, kuri nebūs veikuši šo iemaksu, varēs saņemt valsts veselības aprūpes pakalpojumus nepieciešamības brīdī.

Patlaban piedāvājums paredz - ja cilvēks nebūs veicis obligāto iemaksu, bet nonāks situācijā, kad būs nepieciešama valsts apmaksāta veselības aprūpe, viņam pakalpojums tiks sniegts, atgādinot, ka maksājums ir jāveic.

Viņķele norādīja, ka neveiktās apdrošināšanas iemaksas uzkrāsies kā parāds, tomēr tas neliegs personai piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem.

Ministre norādīja, ka ar nesamaksātās apdrošināšanas iemaksu piedziņu nodarbosies Valsts ieņēmumu dienests (VID) vai Nacionālais veselības dienests, bet ne veselības aprūpes sniedzēji. Šādu ideju, kā sacīja Viņķele, atbalstot arī ārsti un medicīnas iestādes.

Viņķele sacīja, ka patlaban saistībā ar jaunās sistēmas ieviešanu notiek dažādu tehniskas dabas jautājumu risināšana, piemēram, notiek darbs ar VID un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi saistībā datu bāzu savietojamību.

Tāpat Viņķele informēja, ka nākamnedēļ plānots Ministru kabinetā iesniegt grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, pagarinot iepriekš iecerētās divu grozu sistēmas atlikšanu līdz 2021. gada janvārim, kad varētu tikt ieviesta Viņķeles piedāvātā obligātā veselības apdrošināšanas sistēma.

Ministre sacīja, ka patlaban divu grozu sistēmas stāšanās spēkā atlikšanai esot koalīcijas atbalsts, un Viņķele cer, ka likums tiks atvērts tikai šī datuma pagarināšanai.

Viņķele skaidroja, ka mēģināja mudināt valdību par risinājumiem izšķirties ātrāk, tomēr viņa respektē Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vēlmi veikt revīziju alternatīvajos nodokļu režīmos.

Viņķele sacīja, ka nav īsti apmierināta ar pagaidu risinājumu, atliekot divu grozu sistēmas ieviešanu, bet šis esot "no sliktākajiem risinājumiem labākais".

Kā ziņots, nepieciešamās izmaiņas valsts veselības apdrošināšanas sistēmā plānots veikt kopā ar nodokļu reformas pārskatīšanu 2021. gadā, tādējādi veselības apdrošināšanas sistēmas uzlabojumus atliekot par vienu gadu.

Veselības ministre iepriekš koalīcijas partneriem prezentējusi priekšlikumu atteikties no diviem veselības aprūpes pakalpojumu groziem, tā vietā veselības apdrošināšanu veicot caur sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā to jau dara vispārējā nodokļu režīmā strādājošie. Tas nozīmē, ka šāda sistēma tiktu attiecināta arī uz alternatīvajiem nodokļu režīmiem, vienlaikus ieviešot jaunu sociālās apdrošināšanas veidu veselības apdrošināšanai cilvēkiem, kas neveic nekādu sociālo apdrošināšanu.